pasienes baznPasienes katoļu baznīca atrodas Zilupes novadā. Pasienes draudze robežojas ar Zilupes, Rundānu un Landskoronas draudzi. Attālums līdz Zilupes katoļu baznīcai – 12 km, Rundānu – 28 lm un līdz Landskoronas katoļu baznīcai – 23 km.

1694. gadā dominikāņi Pasienē ar bīskapa Poplavska atļauju uzcēla koka baznīcu ar klosteri un apmetās tajā uz dzīvi. 1753. gadā baznīca un klosteris nodega. 1761. gadā dominikāņi uzcēla mūra baznīcu un mūra klosteri. Šī baznīca un klosteris ir viena no skaistākajām sakrālajām celtnēm Latgalē. Dievnama plāns ir tuvs kvadrātam, kuram pieslēdzas izstiepts taisnstūra prezbitērijs un divu torņu ietvertā priekštelpa. Baznīcas tektoniskā uzbūve kopumā atbilst visizplatītākajam Latgales katoļu baznīcu tipam – ar diviem torņiem un greznu centrālo daļu starp tiem. Taču īpatnējs ir baznīcu torņu stāvu dalījums, tā radītais trauksmainais siluets, ar vērienu veidotais galvenās ieejas portāls un vidusdaļas frontona kaprīzais rokoko smalkums. Minētās īpatnības ļauj šo baznīcu salīdzināt ar Viļņas baroka sakrālajām celtnēm. Šim Viļņas skolas meistaru lokam, spriežot pēc analoģijām, varētu piedēvēt arī Pasienes baznīcas celtniecību. Emocionāli iespaidīgas ir baznīcas iekštelpas. Lēzenas krusta.

pasienesVelves balstās uz taisnstūra piloniem, starp kuriem izveidotas sānu kapelas. To augstums ir vienāds ar joma augstumu. Galvenais altāris (1760. gadi) veidots stucco tehnikā un aizņem lielāko daļu no prezbiterija, tam ir grandiozs divpakāpju rentabls un divi altāra galdi. Meistarīgi izpildītas tā smalki izzīmētās arhitektoniskās detaļas. Svēto figūras, putti un eņģeļi ir ekspresīvi un aizkustinoši sentimentāli. Galvenā altāra mākslinieciskajā kompozīcijā izmantots t. s. Loreto uzbūves princips. Jāpiemin arī ērģeles (1766. – 1769., 1809., 19. gs. otrā puse), kancele (1760. gadi), skulpturālā grupa „Kristus kristīšana” un trīs sānu altāri (1760. gadi), kuri kompozicionāli ir saistīti ar galveno altāri.

1882. gadā krāšņo dievnamu piemeklēja ugunsnelaime. Izdega jumts, daļa logu, torņi, nokrita zvani, taču baznīcas iekšpuse necieta.

Pasienes baznīca iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un 1999. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu objektu sarakstā.

 

 

 

Cakuls Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes.-Rīga: Rīgas metropolijas kūrija, 1997.- 294.lpp.

 

Eiropas kultūras mantojuma dienas „Eiropa – kopīgs mantojums. Baznīcas Latvijā” 1999. gads.

Loba dīna.- Rīga,1993.- 24.-25. lpp.

http://www.vietas.lv/index.php?p=2&id=8015  

 

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs