Cyrma azars

cirma2Cyrma azars atsarūn Latgolas augstīnes zīmeļu molā, 138,4 m vērs jyuras leimeņa, Cyrmas un Zvērgzdines pogostā, 8 km nu Ludzas, pi Bērzgales ceļa.

Īopola azardūbe. Zīmeļūs – šaura pussola. Dīnvydu daļa dziļōka. Krosti pōrsvorā nūlaideni, vītom stōvi. Reitu pusē zami, pōrplyustūši. Dybyns leidzons, smiļšains, vītom akmiņi. Pītece pa ryučim un grōvim, ari nu Sedzera, Vyraudas azara; nūtece uz Ludzu (nu azara reitu krosta 18. gs. sōka rakt kanalu uz Zvērgzdines patmaļom un azaru). Zīmeļvokoru grōvs azaru savīnoj ar Reitupi. Daudz zivu. Eitrofs azars: aizaugums 25%. Reitūs – mežs. Dīnvydreitūs krostā pansionats, kempings, pussolā- atpyutas bāze, peldvītas. Azara apleicīne ir seņ apdzeivōta (natōli nu azara arheoloģiska atradne – Kivtu apmetne).

Plateiba 12,61 km2

Garums 4,4 km , lelōkais plotums 4,0 km.

Videjais dziļums 3,0 m, lelōkais dziļums 8,5 m.

Baseins 52,8 km2 (Veļikajas baseinā).

 

 Teikas

KĀ CELTS CYRMA AZARS

Tī, kur tagad atsarūn Cyrma azars, agrōk beja možs dīkeits. Pi itō dīkeiša beja taidys mozys laipenis, i te gōja valātūs clma meitys. Vīnu reizi, kod beja sasalasējušōs vysas cīma meitas, jōs te tierzēja par dažaidim nīkim, mozgōja drēbes. Pi dabasu molys pasarōdēja lels myg-lains mōkūņs. Itys mōkūņs gōja vys tyvōk da itam dīkei-šam. Īraudzēja itū mokūni i meitas. Vīna, pasavāruse uz augšu, īzasauce: «U, īt kai cyrms!» Tymā breidī vyss tys mōkūņs kai brīsmeiga leita gōze nūkrvta tymā vītā ap mozū dīkeiti i tī rodōs lels azars. Itei cīma meita beja at-minējuse nūburtō azara vōrdu i tagad jis nūkrvta otkon uz zemes. A tymā vītā, kur beja cīma meitas, palyka sausa saleņa, savīnōta ar azara krostu. Pa itū zemes gabaleņu vysys meitys izgōja azara molā. A nūsauce itū saleni par Mārgu solu. Tai izacēla Cyrma azars ar Mārgu solu na-tōli nu krosta. (1930,   4101.  Zuzanna  Žukovska   Rē­zeknē, 80 g. v.;  pier. J. Jačuks  1950)

 

Tūlaik, kad Latvijā beja muižnīku laiki un Latgolā vaļdēja pūļu muižnīki, tad zemnīkim beja  ļūti  gryuts stōvūklis.

Kur tān Cyrma azars, tūlaik dzeivōja vīns borgs muiž-nīks, vōrdā Cvrmis. Jys ar zemnīkim apsagōja ļūti naciļ-vēceigi. Kotru dīnu jys lyka sovim kolpim, saulei lācūt, īsarast muižā un īt pi dorba.

Kaidā dīnā kungs sasauce sovus kolpus un lyka viņim rakt sāžovku. Kolpi ar vīnu rōvīni beja pi dorba. Ji izroka tū ļūti dziļu, bet yudins vys nadabōja. Jī roka vēl. Izro-kuši kaidu pusmetri, jī īraudzēja, ka yudiņi sōka skrīt nu visomi pusēm. Yudins skrēja tik ilgi, cykom applyudynōja vysas kunga mōjas un vysu Cyrma zemi. Nu tō laika vītu, kur Cyrmis dzeivōja, nūsauce par Cyrma azaru. (1238, 2838. Ontons Voitkāns Rēzeknes Bērzgalē, 53 g.v.; pier. J.Votkāns)

 

 

Vacī cylvāki stōsta: kur tagad atsarūn Cyrma pussoļa, tur senejūs laikus kaidu reizi divi mārgas velejušas drē-bes. Te gaisā pasacēļa mōkūņs. Vīna nu meitom, īraudzē-juse mōkūni, teice: «Dreiži vin bys leits.» Otra teice: «Tys jau Cyrms īt.» Sūs vōrdus izteicūt, Cyrms nūkryta zemē. Pyrmō, kura teice, ka byušūt leits, nūsleika. Un ūtra pa-lyka dzeiva. Cyrms kryzdams apjēme obas meitas ar yudeni. Pyrmō nūsleika, un ūtra izgōja pa pussolu, kura pēc nūkrisšonas beja palykuse. Nu tō laika cēlīs Cyrma azars un pussola tyka nūsaukta par Mārgu solu, lai gon jei ir pussola. (548, 3373. Silvestrs Policāns Ludzas Zvirgzdenē, 65 g. v.; pier. A. Tutins 1927)

 

 

 

Latvijas daba. 1.sēj. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994. – 194.-195. lpp.

 

Latviešu tautas teikas: izcelšanās teikas.- Rīga: Zinātne, 1991.- 302. lpp., 235.-236. lpp.

http://www.ezeri.lv/db/ShowRecords?id=1850