Pyldas azars

pildas.ezPyldas azars atsarūn Latgolas augstīnē, 138,3 m vērs jyuras leimiņa, Ņukšu un Isnaudas pogostā. Lelōkais azars Pyldas azaru grupā.

Azardūbe viļņōta, pōrsvorā smiļšaina, zīmeļu golā dyuņains leics. Krosti šaurā jūslā zami, tōļōk sleips pacālums. Azarā 9 solas (kūpplateiba 33,4 ha); lelōkōs nu tom – Caplu, Andžu, Pyldas, Ūzulu sola, Vydsola. 4 solas aizsargōjamas kūpš 1924. g., nu 1977. g. leidz 1999.g. -- botanisks līgums. Azaram cauri tak Pylda. Pītece nu Zurzu azarim (Sovānu upeite). Eitrofs, videji aizaudzis azars. Dzeivoj plauži, leidakas, asari, raudas, karpas, zandarti. Azara reitu krostā sans piļskolns.

Plateiba 2,95 km2 , kūpā ar solom 3,28 km2

Garums 4,0 km, lelōkais plotums 1,3 km.

Videjais dziļums 2,1 m, lelōkais dziļums 4,5 m.

Baseins 195,7 km2 (Veļikajas baseinā).

 

pildasPyldas azara solas – botaniskais līgums, atsarūn Ņukšu pogostā. Tymā ītylpst 6 solas (pavysam Pyldas azarā 9 solas): Capļu (plateiba 11,9 ha), Pyldas (plateiba 6,9 ha), Ūzulu sola (plateiba 4,3ha), Vydsola (plateiba 2,4 ha), Paegļu sola (plateiba 0,3 ha). Andžu solā (plateiba 10,6 ha) lelu plateibu aizjem teirums. Veģetaceja pēteita Vydsolā, Pyldas, Ūzulu un Līpu solā. Te aug krōšņi plotlopu (ūzulu un līpu) meži. Bogōts lokstaugu stōvs, kurā dominej dzaltonō zaltnōtreite, ōrstnīceibas lakacis, daudzzīdu mugurene un prostō kumeļpāda. Bīzū pamežu veidoj īvas, sausserži, sārmyukši un apeiņi. Gar pīkrasti nareti malnō elekšņa meži. Pyldas solā konstatētas 138, Vydsolā – 98, Ūzulu solā – 97, Līpu solā – 68 sāklaugu un paparžaugu sugas. Pyldas azars intensivi aizaug, tōdēļ solu plateiba arvīn pasalelinoj un leidz ar tū mainās ari solu augu vaļsts.

 

 

Latvijas daba. 4.sēj. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1997. – 130.lpp.

http://www.ezeri.lv/db/ShowRecords?id=2155