Golyševas pogosts

berzu alejagolisevaGolyševas pogosts atsarūn rajona zīmeļreitu styurī, tū ītver Blontu, Mērdzines, Malnovas pogosts un 29 kilometru garumā –Krīvejas federacijas Pleskovas apgobola Krasnogorodskas rajona teritorija, aizjem 7941,7 ha. Pogostu škārsoj 1. škiras autoceļš Kōrsova-Krīvejas rūbeža, 2. škiras autoceļi Golyševa-Mērdzine, Golyševa-Kōrsova, Golyševa-Degļova-Seļekova. Pi Kōrsovas-Opočkas šosejas uz vaļsts rūbežas ar Krīveju 2001. godā atklōts moderns Aizgāršas rūbežpōrejas punkts.

Golyševas pogosts atsarūn Mudavas zemīnes Zylupes leidzonumā. Reljefu veidoj vīgli viļņōts morēnas leidzonums ar atseviškim morēnas fluvioglaciālim paugurim. Lelōkī pauguri atsarūn pogosta dīnvydu daļā : pi Čenčevas, Zaharūs, Trūpūs, Pobojkovā. Pogosta upes un ryuči pīdar Veļikajas baseinam. Rūbežu ar Krīveju veidoj Veļikajas pītakas Reitupes (Utrojas) lobō pītaka Ludza (Lža). Vokoru daļā lelōkō upe ir Reitupes pītaka Strauja un Kalaču ryucs. Lelōkais azars -- Zaborovjes un treis mozī Ļipovkas azari atsarūn Zaborovjes pūrā. Pūri un meži aizjem vairōk kai 60% pogosta teritorijas. Lelōkī augstī pūri: Beržovkas (Kolnasolas), Zaborovjes, Kreiču.

Administrativais centrs -- Golyševa, vēļ ir šaidas apdzeivōtas vītas: Antonovka, Baranovka, Čenčeva, Doņikova, Kaluženka, Kostigovka, Ļamoni, Mozī Bati, Mišenski, Ņivji, Orehovka, Plotņicki, Porožeka, Pokuļi, Pustoška, Sopki, Strauja, Strauvenka, Svetļici, Zaborovje, Zahari, Zarečje, Zeļči.

Vaļsts nūzeimes arheologijas pīmineklis ir Strauju (Strāvu) seņkopi. Nūzeimeigs arhitekturas pīmineklis ir Golyševas pareizticeigūs bazneica. Kulturvēsturiski pīminekļi 2. pasaules karā krytušū karaveiru brōļu kopi M. Batūs un Orehovkā.

 

Latvijas pagasti.1.sēj.-R.: Preses nams,2002.-315.-316. lpp.

Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.-Ludza: Ludzas rajona padome,2004.-116.-122. lpp.  

http://images.google.lv/images?hl=lv&q=Goli%C5%A1evas+pagasts&btnG=Mekl%C4%93t+att%C4%93lus