Istras pogosts

vecslabada 1Istras pogosts atsarūn rajona dīnvydūs storp Rundānu, Ļaudaru pogostim, Zylupes nūvodu, Pasīnes pogostu, Krōslovas rajona Šķaunes un Ezernīku pogostu, aizjem 16397 hektaru plateibu. Tū škārsoj 1. šķiras autoceļš Šuškova-Porečje, 2. šķiras autoceļi Šuškova-Beļejeva, Joņički-Pasiene, Vecsloboda-Rundāni-Zeiļova un Šķirpāni-Sibiļina.

Te ir vīgļi viļņōts Latgolaes augstīnes Dagdas pauguraines zīmeļreitu molas reljefs. Lelōkōs upes pogostā: Istra, Vonogupeite, Cegeļņa, Plisunka un Zeiļovas ryucs. Pogosts bogōts ar azarim: Plisūns (Plusons, Dunduru), Šķaunes, Istras, Dziļais (Dziļazars), Audzeļu (Ludzeites), Ilza, Aglonkas (Pricimovas), Ubuļu, Dolgojes. Apmāram 46% pogosta teritorijas aizjem meži, lelōkī ir Ryuseņu un Morozu masivi.

Administrativais centrs -- Vacsloboda. Pogostā ir šaidas apdzeivōtas vītas: vēļ ir Annapole, Beļejova, Bites, Borovije, Buiļeva, Cegeļņa, Cucuri, Čerņavski, Čiučiši, Degliši, Dunduri, Fiļki, Frančki, Greidāni, Hodorova, Ilza, Istra, Ivuļi, Jonički, Kiseļi, Kitki, Klagiši, Kliši, Koņecpole, Kupriši, Lazari, Lomi, Luņi, Maļinovka, Maslova, Meļņiki, Miškiņova, Osinovka, Paidari, Panova, Papsuiki, Pčolki, Peckas, Peličova, Piktjuļi, Poļačonki, Pricimova, Pugači, Pupiški, Rakova, Razuvaji, Ribački, Rukši, Sibiļina, Sokorņica, Solodi, Sološi, Spugova, Šakuri, Ševci, Šilki, Šņitņiki, Šķaune, Troniški, Ustje, Volkorezi, Vonogi.

istras.skTagadējā pogosta teritorijā bejušas vairōkas muižas: Annapoles, Koņecpoles, Istras un Saboļinas.

Padūmju varas godūs Istras cīmā atsaroda pad. saimn. „Istra” ar inkubatoru, putynu kautuvi, lūpbareibas rauga cehu, kīgeļu cepļi un remontdarbneicom. Dorbōjās pīnōtova (Koņecpolē), kūkzōdžētova, sadzeives pakolpōjumu kombinata dzērnovas.

Vaļsts nūzeimes arheologijas pīminekļi: Šilku seņkopi (Franču kopi), I un II Kovša seņkopi, Volkarezu-Čuičišu seņkopi (Vaidu kopi, Sopki), Zubrovas, Rudņas seņkopi, Meļņiku piļskolns, piļskolni: Vacslobodas Bazneicas kolns un Zubrovas Gorodoks. Vaļsts nūzeimes mōkslas pīminekli: ikonostass ar gleznom Vacslobodas pareizticeigū bazneicā.

Vītejōs nūzeimes arheologijas pīminekļi: Čerņausku un Pavlovas seņkopi. Kulturvēsturiska nūzeime ir Vacslobodas pareizticeigū bazneicai (vīna nu lelōkom lauku bazneicom Latvijā) ar tōs unikalū īkšejū nūformējumu, kū veikuši Pīterburgas mōkslinīki N. Verhoturova vadeibā, un Istras vydskūlai, kas saglobōjuse sovu sōkūtnejū izskotu un īkļauta Eiropas kulturas montōjuma 1920.-1940. g. celtņu skaitā.

1999. nūdybynōts dobas līgums „Istras azars”.

 

Latvijas pagasti.1.sēj.-R.: Preses nams,2002.-371.-374. lpp.

Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.- Ludza: Ludzas rajona padome, 2004.-130.-139. lpp.

http://www.ludza.lv/html/modules.php?name=Pages&go=page&pid=135