Malnovas pogosts

malnavas parks 2Malnovas pogosts atsarūn rajona zīmeļreitu molā, rūbežojās ar Golyševas, Mērdzines, Mežvydu, Saļņevas pogostim, Kōrsovas piļsātu un Krīvejas Federacijas Pleskovas apgobola Pytalovas rajona Gavru cīmu, aizjem 16370,9 hektarus.

Pogostu škārsoj starptautiskō dzeļzceļa linija Sanktpīterburga-Varšava (stacija Kōrsova), šoseja Krīvejas rūbeža (Grebņevas muitas un rūbežkontroles punkts)-Rēzekne-Daugavpiļs-Lītuvas rūbeža (Medumi), 1. škiras autoceļi Kōrsova-Ludza-Ezernīki, Kōrsova-Krīvejas rūbeža (Aizgārša), 2. škiras autoceļi Kōrsova-Kōrsovas stacija, Bozova-Kaskāni un Ludza-Styglova-Kōrsova.

Malnovas pogosta lelōkō daļa atsarūn Mudavas zemīnē; zīmeļvokoru daļu aizjem Abrenes nūlaidanums, kū nu reitim un dīnvydim apjem Zylupes leidzonums. Dīnvydvokoru styuri aizjem Austrumlatvijas zemīnes Adzeles pacālums. Reljefs lāzoni viļņōts; naleli plokonvērsmas pauguri, morēnu leidzonumi un pōrpūrōti leidzonumi. Nu Saļņevas pogosta īsastīpās Žurlovas-Malnovas grāda, kurā nadaudz uz vokorim nu Malnovas ir pogosta augstōkais paugurs. Pogosta teritorijā tak Reitupe ar pītakom: Strauja, Zeļčovas ryucs, Ziblas malnavas 1ryucs, Lada, Ījovkas ryucs, Šņitka. Gondreiž caturtū daļu pogosta teritorijas aizjem meži, lelōkī ir Kapačovas, Grebņovas un Tronovas masivi. Lelōkī pūri: pōrejas Salinīku un Mihaļčenku. Pogostā atsarūn Salinīku un Straujenkas dolomita atradne. Grebņovā atsarūn smilļs atradne. Salinīku pūraa kūdra izmontōjama lauksaimnīceibā. 

Administrativais centrs -- Malnova. Cytas apdzeivoōas vītas: Ancāni, Barkāni, Beržovka, Bozova, Buzinkova, Čāvi, Čudari, Dagušova, Drikaški, Grebņova, Ījovka, Īrubine, Jieči, Kabulova, Kapačova, Kaskāni, Kōrsovas stacija, Kokari, Kolnasyls, Krīveņi, Kukari, Lāpova, Lemešova, Lelō Bondarova, Lelō Zeļčova, Lyuzinīki, Lōčukolni, Lozdova, Lugi, Lukstinīki, Ļurbova, Malnovas ferma, Mozō Baranova, Mozō Bondarova, Mozō Zeļčova, Meitri, Mihaļčenki, Morozovka, Moseji, Naglāni, Nesteri, Novoselki, Orlāni, Petinova, Pureņi, Rudiņova, Salinīki, Skobulīne, Soldoni, Stabule, Straujenka, Šņitki , Tipini, Tronova, Ubagova, Zastinski, Zibla.

2000. godā Malnovas pogostā beja 2117 īdzeivōtōji. Nacionalais sastōvs: 78,2% latvīšu, 19,4% krīvu. Ir 62 zemnīku saimnīceibas un 866 pīmōjas saimnīceibas. Pogostā dorbojās kooperativō sabīdreiba „MaVi” -- audzej gryudaugus un snādz tehnikas pakolpōjumus īdzeivōtōjim, SIA „Aka” un „MTN” -- nūsadarboj ar tērdznīceibu, i.u.”Dāvids S” -- ar pasažiru pōrvodōjumim, „Anderlande” -- datorapmōceiba, 3 individualī uzjāmumi nūsadorboj ar tērdznīceibu. Malnovā ir divi veikali, ēdneica un kafejneica.

Nūzeimeigs arhitekturas pīmineklis ir Malnovas muižas apbyuve -- kungu mōja, klēts, kōrmi un parks.

malnavas parks 3Kulturvēsturiska nūzeime ir pīmineklim, kas atklōts Bozovā 1928. godā Latvijas Breiveibas ceiņōs krytušajim karaveirim. Malnovā uzstōdeits obelisks 2. pasauļa karā krytušūs pīmiņai. 1996. godā uzstōdeits pīmiņas akmins pyrmajam Malnovas tehnikuma direktoram Pīteram Sauleskalnam. Pi tehnikuma vacō korpusa 2000. g. atklōta pīmiņas plāksne bejušam audzēknim, kurelīšu bataļjona komanderam Robertam Rubenim.

Malnovas parks ir aizsorgōjams kūpš 1957. goda. Nūzeimeigi dobas pīminekļi ir ~2 m lelais laukakmiņs L. Bandarovā pi Slostu mōjom, lelī Šņitku laukakmiņi un skudru pyužņu kolonijas mežā Krīveņu kopu apkaimē. Mosejūs aug ōra bārzs (apkōrtmārs 3,25 m), pi Slostu mōjom 100 godu vacs bārzs, Ījovkā -- 100 godu vaca līpa.

 

 

Latvijas pagasti. 2. sēj.-R.: Preses nams, 2002.-16.-19. lpp.

Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.-Ludza: Ludzas rajona padome,2004.-172.-186. lpp.

http://images.google.lv/images?svnum=10&hl=lv&lr=&q=Malnavas+pagasts

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs