Mežvydu pogosts

annasmuizzas parks 3Mežvydu pogosts atsarūn rajona zīmeļvokoru molā, rūbežojās ar Saļņevas, Malnovas, Mērdzines, Pušmucovas, Zvērgzdines pogostu, Rēzeknes rajona Bērzgales, Ilzeskolna un Nautrānu pogostu, aizjem 12493 hektaru plateibu. Tū škārsoj starptautyskō dzeļzceļa linija Sanktpīterburga-Varšava ar Mežvydu staciju un šoseja Krīvejas rūbeža (Grebņova)-Rēzekne-Daugavpiļs-Lītuvas rūbeža (Medumi),  2. škiras autoceļi Rogovka-Mežvydi-Pušmucova, Bērzgale-Rogovka un Zvērgzdine-Bērzgale-Bringas.

Mežvydu pogosta zīmeļu daļa atsarūn Austrumlatvijas zemīnes Adzeles pacālumā, dīnvydu daļa -- Latgoles augstīnes Burzavas paugurainē. Šū dobas apvydu saskares vītā atsarūn Mežvydi. Pogosta zīmeļu daļas vērsu veidoj lāzoni viļņōti, vītom plokoni leidzonumi, kurus dīnvydu vērzīnī nūmaina morēnu pauguri, kas maksimalū absolūtū augstumu sasnādz pogosta dīnvydūs, vairōkōs vītōs pōrsnādzūt 150 m vjl.: Viecinānu apkaimē, Puslōčūs, Jakulinskūs (Krūgakolns). Pogosta lelōkōs upes: Iča veidoj vokoru, bet Reitupe -- dīnvydreitu rūbežu. Černovkas, Dasas, Lakšinīku, Janiku, Lendzeišu, Strodu ryuči. 31% pogosta plateibas aizjem meži (Ezernīku mežs). Lelōkais pūrs -- Gogosovas pūrs.

pag maja 2Administrativais centrs -- Mežvydi. Vēļ ir šaidas apdzeivōtas vītas: Aglupīši, Annasmuiža, Ašisola, Augstkolni, Barani, Beļova, Bokši, Bringas, Brīži, Buzdi, Dubinova, Dunduri, Dzērves, Ezernīki, Fokina, Gadžyunes, Gogosova, Goreites, Gryudinīši, Ivanova, Jakulinski, Janiki, Jaudzemļi, Jaunivanova, Kaki, Kaprāni, Kaspari, Kākuči, Klonešnīki, Kokori, Kopči, Kōrklinīki, Kozuli, Keiseli, Lakšinīki, Lendzeiši, Lepeste, Lyuzinīki I, Lyuzinīki II, Logini, Masli, Mazuri, Meikulāni, Mežainčuki, Mežmola, Mežvydi I, Mežvydi II, Mežvydu st., Mikažāni, Mortuzāni, Motori, Novikova, Padole, Pleiši, Puksti, Puslōči, Pustapole, Ranči, Rejeni, Rogukolni, Rulāni, Rumpļi, Salinīki, Seiļi, Skaisti, Skūpova, Skūteles, Soboļeva, Stapuļi, Styglovas Lyuzinīki, Stībrinīki, Strodi, Suņavīši, Yudrinīki, Ūzulnīki, Vecināni, Votkova, Zaltani.

19.gs. saimnīcyskū atteisteibu veicynōjusi atsarošana pi nūzeimeigim satiksmes ceļim. 1830.g. tyka atklōts Varšavas - Sanktpīterburgas trakts ar zyrgu apmaiņas punktu Lepestē. Sakarā ar dzeļzceļa atklōšonu nu Sanktpīterburgas uz Varšavu 1860. g. tyka uzcalta Mežvydu dzeļzceļa stacija. Te atsaroda Annas, Mežvydu, Padoles muiža un 3 nalelas pusmuižas voi foļvarki -- Ivanova, Ecežova, Kozuļi. Padoles muiža pīdarējusi Broņislavai Bžežinskai un jōs trejom meitom. Muižas āka uzcalta 19.godsymta vydā. Daļa zemu jau 1910. godā izpōrdūta. Nu tim laikim vēļ sasaglobōjušas vacōs līpas, lapegles, daļa vālōk stateitūs bārzu aleju.

Padūmju laikā pēc mozū kolhozu apvīnōšonas 1959.godā izaveidōja padūmju saimnīceiba „Mežvydi”. 1977.gadā tymā tyka īkļauta pīvīnōtō Ranču cīma kolhoza „Dryva” teritorija. Sōkūtīs privatizacijai, izaveidōja paju sabīdreibas „Mežvydi” un „Dryva”, kas 1992.godā likvidētas.

Vaļsts nūzeimes arheologiskī pīminekļi: Dunduru seņkopi (Kara kopi) un Dzērvu seņkopi (Kara kopi).

Nūzeimeigs pīmineklis atsarūn Lakšinīku kopsātā, kas uzstōdeits pyrmajā apbedējuma vītā šymūs kopūs -- M. Juranovai. Pi Mežvydu I pamatskūlas ākas uzstōdeita pīmiņas plāksne dzejnīkam Pīteram Voitkānam-Klaidūņam.

 Dobas pīminekļi: Mežvydu muižas un Annasmuižas parks, Padoles ūzuls un Padoles ovūts.

 

 Latvijas pagasti. 2. sēj.-R.: Preses nams, 2002.-79.-81. lpp.

 Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.-Ludza: Ludzas rajona padome, 2004.-186.-195. lpp.

 Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs