Mērdzines pogosts

mardz c 1Mērdzines pogosts atsarūn rajona vydsdaļā. Tō zemes rūbežojās ar Pušmucovas, Mežvydu, Malnovas, Golyševas, Blontu pogostim, aizjem 8951 hektaru lelu plateibu. Pogosta teritoriju škārsoj 1. škiras autoceļš Kōrsova-Ludza-Ezernīki, 2. škiras autoceļi Ludza-Styglova-Kōrsova, Mērdzine-Golyševa, Mērdzine-Čieri un Mērdzine-Styglova. Mērdzines pogosta lelōkō daļa atsarūn Mudavas zemīnes Zylupes leidzonumā, tō pōrejō daļa Latgolas augstīnes Burzavas paugurainē. Augstōkī pauguri: Diervanīšu, Karātavu, Kausinīku, Kvīšu kolns. Cauri pogostam tak Reitupe, Strauja, Lōčupeite un Kreiču ryucs. Trešdaļu pogosta teritorijas aizjem meži, īpaši īspaideigs ir Kravcovkas masivs. Pogosta teritorijas dīnvydreitu daļā gondreiž tyukstūš hektaru plateibā stīpās vītom augstais, vītom zamais Kreiču pūrs. Krīvu Styglovā stīpās 32 ha plašais nūsusynōtais pūrs, tymā īgyutū kūdru izmontoj pakaišim, lauku māslōšonai un zōlōju sāklu audzēšonai. Pogostā atsarūn daļa nu 1985.- 1988. godā atklōtōs Degļovas dolomita atradnes. Dolomits dereigs škembu ražōšonai. 1998. godā izpēteita Vacpiragovas smiļts-graņts atradne. Smiļts pīmārōta byuvnīceibai.

Pogosta administrativais centrs ir Mērdzine. Cytas apdzeivōtas vītas: Baranova, Boltāni, Čieri, Degterova, Diervanīši, Grabežova, Jaunpiragova, Kapačova, Kausinīki, Kitkova, Kozukolni, Kravcovka, Kreiči, Krīvu Styglova, Lapatnīki, Latvīšu Styglova, Lelī Bati, Malzubi, Mihalova, Miški, Parsikova, Pudynova, Repki, Rūzori, Samuši, Sylagaiļi, Silinīki, Silkāni, Sloboda, Šalaji, Šķirmanti, Tabulova, Vacpiragova.

Nazkod tagadejō pogosta teritorijā ir pastōvējušas divas lelas muižas --Mihalovas un Styglovas. Mihalova izaveidōja par nūzeimeigu omotnīceibas centru, kas atsateistēja ari kai tērdznīceibas centrs pi Ludzas-Kōrsovas lelceļa. 

18. gs. Mihalovas muiža beja vīna nu lelōkajom Ļucinas aprinčī, muižai pīdarāja 218 zemnīku sātas. Muižu zeme agrarōs reformas laikā sadaleita. Leidz 19. gs. beigom Vacpiragovas sādžā dorbōjās Kiliša patmaļis. Nu 1912. g. leidz pat 20. gs. 50. godim Mihalovā dorbōjās patmaļis „Gulbeiši”, Pudynovā nu 1919. g. leidz 1945. g. – patmaļis „Slūžas”. Tī molti gryudi, kōrsta vylna un valta vadmola. „Slūžās” dorbōjās ari kaļve un kuļmašina.

1935. godā pogostā reģistrētas 2278 zemnīku saimnīceibas. Vysvairōk tymōs audzēja rudzus, mīžus, auzas, lynus un buļbes.

Kolektivizacijas sōkumpūsmā 1949. godā izveidōja 14 lauksaimnīceibas arteļus. Dreiž sōcēs tūs apvīnōšona. Pudynovā izaveidōja kolhozs „Rassvet”, kas gyva lobus panōkumus gaļas un pīna lūpkūpeibā, it īpaši cyukkūpeibā un zyrgkūpeibā. Kolhozu turpmōkōs apvīnōšonas gaitā 1974. godā izaveidōja kolhozs „Vīneiba”, kas pastōvēja leidz 1994. godam.

Vaļsts nūzeimes arheologiskī pīminekļi: Silinīku piļskolns, Styglovas seņkopi (Kara kolns). Vītejōs nūzeimes arheol. pīmin. – sūda vīta Mērdzines Karātovu kolns. Vītējōs nūzeimes arhitekturas pīmineklis ir Styglovas katōļu bazneica.

Mērdzinē uzstōdeita pīmiņas plāksne 2. pasauļa karā krytušajim nūvodnīkim.

Pudynovā pi Ludzas-Kōrsovas ceļa atsarūn divas dižlīpas, tūs apkōrtmārs ir 4 m un 4,4 m. Uz vokorim nu Styglovas bazneicas atsarūn Karolīnas līpa (apkōrtmārs 2,71 m).

 

Latvijas pagasti.2.sēj.-R.: Preses nams,2002.- 64.-67. lpp.

Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme..-Ludza: Ludzas rajona padome,2004.-196.-205. lpp.

http://images.google.lv/images?svnum=10&hl=lv&lr=&q=M%C4%93rdzenes+pagasts&btnG=Mekl%C4%93t

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs