Ņukšu pogosts

nuksu kat bazn arpŅukšu pogosts atsarūn rajona vokoru daļā, rūbežojās ar Pureņu, Isnaudas, Pyldas pogostu, Rēzeknes rajona Kaunatas un Stoļerovas pogostu, aizjem 6852 hektarus. Tū škārsoj 1.škiras autoceļi Kōrsova-Ludza-Ezernīki, Ludza-Ļaudari-Vacsloboda-Šķaune, 2. škiras autoceļi Ņukši-Andži un Ņukši-Rosica.

 Pogosta zeme atsarūn Latgoles augstīnes Rāznavas pauguraines zīmeļu molā, zīmeļreitu daļa -- Rēzeknes pazamynōjumā. Augstōkī pauguri --  Zofinā, pi Bulišim un Rosicas. Pogostā ir 16 azari: Pyldas, Lelais Zurzu, Mozais Zurzu, Opolais Snidziņs, Sleinovas, Bečeru, Antoslovas, Gaveiku, Vōrkaļu, Asareits, Lelais Peisaņs, Mozais Peisaņs, Vasaru. Cauri pogosta reitu daļai tak pogosta lelōkō upe -- Pylda. Reitu daļai cauri tak Leičupeite (Kivdolica). Pōrejū teritoriju sapūsmoj mozas upeites un ryuči (Gaveiku upeite, Šingarkas ryucs). ~30% pogosta teritorijas aizjem meži (Ryndu mežs). Īplokōs īguluši mozi pūreņi (Čižiku pūrs, Zeiļu pūrs).

2000. godā Ņukšu pogostā beja 633 īdzeivōtōji: 49,4% veirīšu, 50,6% sīvīšu. Nacionalais sastōvs: 68,4% latvīšu, 26,6% krīvu, 1,4% boltkrīvu.

Administrativais centrs -- Ņukši. Vēļ ir šaidas apdzeivōtas vītas: Anatova, Baravuški, Barsuki, Bečeri, Belomoiki, Buliši, Dergači, Eniki, Ezernīki, Fedorki, Fiļkova, Gaileiši, Gaveiki, Gorki, Inkini, Juzefinova, Kroški, Kurmaļina, Lelī Kukuļi, Peļņa, Petrovski, Pylda, Pustjaki, Pūdnīki, Rosica, Rutki, Rūdova, Silovi, Sleinova, Stolōni, Šosti, Vasari, Viecini, Vidži, Zeļči, Ziļi, Zofina.

Teritorija apdzeivōta jau nu 9. gs., par tū līcynoj senejōs latgaļu apbedējumu vītas -- Ņukšu kopulauka – izpēte.

Pagastā bejušas Pyldas, Juzefinovas, Zofinas un Ņukšu muižas. Inkinūs, Zeiļūs, Fiļkovā, Kurmaļinā un Rūdovā -- pusmuižas. Muižu ākas sasaglobōjušas Pyldā, Ņukšūs, Inkinūs un Rūdovā. Zeiļu pusmuižas āku, prūm bāgūt, nūdadzynōjis muižnīks pats.

Padūmju laikā pēc mozū kolhozu apvīnōšonas izveidōts Kaļiņina kolhozs, kam 1975. godā pīvīnōts Gaveiku cīma Dzeržinska kolhozs. Kaļiņina kolhozs pastōvēja leidz 1992. godam.

Lelō Zurzu azara krostā ir atpyutas bāze „Zurzi”.   

Vaļsts nūzeimes arheoloģiskī pīminekļi: Gorku piļskolns un apmetne (Zamkovaja gora), Gaveikas (Goveiku) piļskolns (Augstais kolns), Silovas piļskolns (Bazneicas kolns), Juzefinovas seņkopi (Kara kopi), Malzubu, Ņukšu seņkopi (Ņukšu kopulauks). Vaļsts nūzeimes mōkslas pīminekļi: oltors (18. gs. 2. cat.), divi sōnu oltori (ap 1700. g.) Pyldas katōļu bazneicā.

Vītējōs nūzeimes arheol. pīmin. ir Silovu seņkopi. Arhitekturas pīmineklis -- Pyldas muižas kungu mōja Pyldā.

Pogostā atsarūn daļa nu 1999. godā dybynōtō „Pyldas azara” dobas līguma (nu 1977. g. kompleksais dobas līgums „Pyldas azars ar apkōrtejū ainovu”. Ainovā krāšņa azaraine un pauguraine ar jauktū mežu nūgobolim. Četras Pyldas azara solas ir vaļsts aizsardzeibā jau nu 1924. goda, myusu dīnōs aizsorgōjamas ir pīcas Pyldas azara solas.

Sleinovas cīmā natōli nu Sleinovas azara aug Sleinovas kadiķis (stumbyna apkōrtmārs 1,65 m, augstums -- 10 metri.).

 

Latvijas pagasti.2.sēj.-R.: Preses nams,2002.-127.-129. lpp.

Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.-Ludza: Ludzas rajona padome,2004.-127.-129. lpp.

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs