Sergejs Saharovs (1880.16.IX – 1954.22.IV)

saharovs.foto

Sabiedriskais darbinieks, folklorists un pedagogs.

Dzimis Polockā. Mācījies vietējā garīgajā seminārā, pēc pieciem darba gadiem Ludzā līdz 1911.gadam studējis jurisprudenci Jurjevas jeb Tērbatas Univesitātē.

No 1917.g līdz 1922.gadam strādājis Ludzas ģimnāzijā par direktoru.

Vēlāk strādājis par pedagogu Pasienē, Indrā, Zilupē. Latvijā organizējis baltkrievu izglītības iestādes un nodarbojies ar baltkrievu folklora materiālu vākšanu. Septiņus gadus bijis Daugavpils Baltkrievu ģimnāzijas direktors, kā arī LR Izglītības ministrijas Baltkrievu izglītības pārvaldes vadītājs. S.Saharova mūža darbs – Latgales baltkrievu folkloras un etnogrāfisko materiālu kolekcionēšana un sistematizēšana, par ko saņēmis arī Latvijas Kultūras fonda prēmiju. Viņa savāktie materiāli glabājas Latvija ZA un Baltkrievijas ZA fondos.

Uzrakstījis pāri pār desmit grāmatām, tanī skaitā par Ludzas pilsētas vēsturi un novada pareizticīgo baznīcām. Darbi: «Город Лудза в прошлом и настоящем», «Краслава и Плятеры», «Преподобная Ефросиния, княжна Полоцкая», «Православные церкви Латгалии», «Народное творчество латгальских и илукстских белорусов».

1945.gadā kā “baltkrievu nacionālists” arestēts un izsūtīts uz Kazahstānu. Atgriezies Latvijā 1950.gadā un dzīvojis Rīgas priekšpilsētā meitas ģimenē. 

 

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs