Francis Kemps (1876.24.XII – 1952.21.X),

kemps.fPublicists, izdevējs, dzejnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks.

Dzimis Rēzeknes apriņķa Makašānu pagasta Sprūževā. Mācījies Rogovkas pamatskolā, Ludzas apriņķa skolā, Pēterpils Garīgajā seminārā un Inženieru institūtā.

Strādājis par mājskolotāju, inženieri dažādās būvēs, bijis pirmais Rēzeknes pilsētas galva 1920.gadā, Satversmes un Saeimas deputāts, Hipotēku bankas taksators, satiksmes ministra biedrs, dzelzceļu galvenais inspektors.

1934. gadā aizgājis pensijā un dzīvojis Zvirgzdenē, kur viņam piederēja dzirnavas, māja un dārzs. Te 1938.gadā tapusi grāmata „Latgales likteņi”.

1949. gadā deportēts uz Tuganu, pēc tam pārcelts uz Mihailovsku, Tomskas apgabalu, kur miris no apdegumiem ugunsgrēkā.

1991. gadā viņa mirstīgās atliekas pārapbedītas Zvirgzdenes kapos. Pieminekli dzimtai veidojis dēls Leopolds.

kempa.kapsF. Kemps izdevis vairākas grāmatas, žurnālu „Zvaigzne”, „Daugavas kalendāru”, pirmo latgaliešu avīzi „Gaisma”, avīzes „Jaunuos Zinis”, „Ļaužu Bolss”, žurnālu „Gunkurs”. Rakstījis atmiņas, apcerējumus par Latgales vēstures tēmām, dzejoļus, stāstus, tēlojumus, tulkoja lugas latgaliešu teātra izrādēm.

 

 

 

 

Latviešu rakstniecība biogrāfijās: 2. izd.- R.: Zinātne, 2003.-741 lpp.; il.

Trojanovskis Viktors. Ludzānieši.- Ludza: Ludzas rajona padome, 1998.- 14.-15.lpp.

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs