Antons Kūkojs (1940.23.XII - 2007.18.IV)

Dzejnieks, dramaturgs, stāstnieks, publicists, mākslinieks, režisors, aktieris, pedagogs, kultūras un sabiedriskais darbinieks.

Dzimis Ludzas apriņķa Nautrēnu pagasta Rudukos kalēja ģimenē. Beidzis Nautrēnu vidusskolu, Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolu, studējis Latvijas Mākslas akadēmijā. Strādājis Rēzeknes tautas teātrī par dekoratoru un uzdevumu daļas vadītāju (palaikam būdams arī režisors, aktieris, scenārists), Rēzeknes novadpētniecības un mākslas muzejā, vadījis Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studiju Rēzeknē. No 1991.gada ir Jura Soikāna Ludzas mākslas skolas direktors.

Pirmā publikācija – dzejoļu kopa Rēzeknes rajona un pilsētas laikrakstā  „Znamja Truda” 1969. gada 9. janvārī. 70. gados sarakstījis un uzvedis lugas „Troks voi nu Rogovkas” un „Kōzas Latgolā”, kas piedzīvo 22 izrādes, žurnāla  ,,Karogs”, laikrakstā ,,Literatūra un māksla”, republikas un rajonu preses izdevumos publicējis daudzus dzejoļus, stāstus, esejas, rakstus un apceres par Latgales kultūrvēstures jautājumiem, keramiku, citu tautas daiļrades nozaru attīstības problēmām.

Iznākuši dzejoļu krājumi: ,,Māla vezums,, (1979), „Vāraunieks” ar A. Paulānam veltīto poēmu „Septiņi hektāri svečturu” (1982), „Sovā saimē” (1991), kas ir pēckara gados pirmā Rēzeknē izdotā latgaliešu dzejas grāmata, „Mīlestība, Lelais Līpu kolns” (1995) ar mākslinieces Ingas Laganovskas ilustrācijām, „Oka” (1997) ar paša gleznu reprodukcijām. Rēzeknes 700 gadu jubilejai veltīta grāmata „Septiņkalne” (1985). Ludzas literārās apvienības rakstu krājumā „Saule izkapts kātā” publicējis stāstu kopu. Sakārtojis Ludzas rajona bērnu un jaunatnes centra literārā kluba „Dzejupīte” stāstiņu, pasaku, dzejoļu, tēlojumu grāmatu „Vēl tikai lāsītes” (1997) ar Ludzas mākslas skolas audzēkņu zīmējumiem.

Kopš 1991.gada A. Kūkojs ir Rakstnieku savienības biedrs. Visā viņa daiļradē skaidri jaušama dziļa pietāte pret dzimto Latgali – tās dabu un cilvēkiem, valodu un tradīcijām, pret tautas mākslu un tās veidotājiem. Ar Latgali dzejnieks ir saaudzis organiski, te viņš patiesi jūtas kā savā saimē.

A. Kūkoja dvēselē ar dzeju jau sen nešķirami sadzīvo otrā mūza sāncense – māksla, kas viņa daiļradē ieņēmusi stabilu vietu. Krāsu pasaule apbūrusi rogovkieti no bērna kājas. Nautrēnu skolā to sekmējis zīmēšanas pasniedzējs mākslinieks Jānis Unda. 1958. gadā A. Kūkojs ar saviem akvarelīšiem piedalās Latgales Kultūras nedēļas norisēm veltītajā izstādē Kārsavas kultūras namā, Latgales Dziesmu svētku izstādē Daugavpilī 1959.gadā. Seko izstāde Mākslas akadēmijā Rīgā, tad kopā ar Jāni Undu un Pēteri Gleizdānu – Ludzā, Preiļos. No 1965.gada republikas mēroga prezentācijas Rīgā viņa „Rēzeknes rīts” dodas pat uz Angliju un Vāciju. 1967.gadā  A. Kūkojs jau profesionālā līmenī rīko personālizstādes Rēzeknē, Nautrēnos.

Tad nāk teātra laiks. Tiek darinātas neskaitāmas dekorācijas Rēzeknes tautas teātra izrādēm. Nosauksim tikai dažas: A. Galijeva „Adata un durklis”, R. Blaumaņa „Ļaunais gars”, „Pazudušais dēls”, A. Mevzuna „Dzīve tikai vienreiz,” A. Makajonoka ,,Tribunāls,” V.Ježova ,,Lakstīgalu nakts,’’ A. Upīša ,,Apburtais loks,’’ divi paša dramatiskie sacerējumi.

Šajā laikā A. Kūkojs iekārtojis arī pastāvīgo Latgales keramikas ekspozīciju Raiņa memoriālajā muzejā Jasmuižā. Tikai 1992. gadā izdevās nopietni atsākt mākslinieka gaitas. A. Kūkoja pasteļgleznu personālizstāde kopā ar I. Laganovsku rīkota 1994. gadā. 1996. gadā viņa darbi izstādīti Rēzeknes augstskolā, tāpat kopā ar saviem skolēniem Rīgā izveidotajā prezentācijā „Latgale – saules galdauts.” Autoram nozīmīga bijusi izstāde  „Pretī pavasarim” Kārsavas 1. vidusskolā 1996. gadā. Piedalījies vairākās Latgales mākslinieku izstādēs, rīkojis savas personālizstādes. Pēdējā laikā A. Kūkojs sācis risināt arī arhitektūras projektus. Pēc viņa ierosmes tapis memoriāls Nautrēnu vidusskolas dārzā 21 ievērojamam novadniekam, uzstādīts piemiņas akmens represētajiem pie Ludzas dzelzceļstacijas, tiek iekārtota ievērojamu novadnieku ikgada miniatūrgalerija pilsētas centrā pie mūzikas un mākslas skolas ēkas, izveidoti piemiņas ansambļi Miglinīku un Rancānu dzimtām Miglinieku pagastā, pretošanās kustības dalībniekiem Garbaru mežā pie Ludzas, veidojas vērienīga „Latgales gaismas muzeja” mets Rogovkā. A. Kūkojs kā aktieris uzņēmies mākslas filmās ,,Trīs minūšu lidojums” (1979), ,,Cilvēka bērns” (1991), uzrakstījis scenārijus televīzijas filmām „Rūtoj saule, rūtoj bite”(1983), ,,Mālā viss mūžs’’ (1985).

 Antona Kūkoja atdusas vieta Nautrēnu pagasta Desetnieku kapsētā.

 

Foto   N.Mortukāna

Trojanovskis Viktors. Ludzānieši : ieskicējumi par novadnieku veikumu literatūrā, publicistikā, mākslā, zinātnē / Viktors Trojanovskis. - Ludza : Ludzas rajona padome, 1998. - 114 lpp. : il.

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs