Joņs Silkāns (1899. – 1955.7.XI)

Dzejnieks, publicists un pedagogs.

Dzimis Ludzas apriņķa Mērdzenes pagasta Avīšos. Pirmo izglītību ieguvis tēva sētā, tad gājis vietējā pagasta skolā, mācījies Ludzas pilsētas skolā, Ludzas ģimnāzijā, Pēterpilī. Pabeidzis skolotāju kursus, J. Silķāns no 1919. gada strādājis vairākās Latgales skolās – Pušmucovā, Zvirgzdenē, Ludzas arodskolā, kā arī par pārzini pilsētas pamatskolā.

Pedagogs ļoti cītīgi nodevies literārajai jaunradei. Dažādos preses izdevumos, tādos kā „Zīdūnis”, „Sējējs”, „Latgolas balss”, „Dzeive”, „Olūta” burtnīcās ar pseidonīmiem Līsmeņš, Viļņeits, Nūvārotojs, J. Sils, J. S. nereti parādījušies viņa dzejoļi un dažāda satura publicistiski apcerējumi – lielākoties par sadzīves un pedagoģiskajiem vaicājumiem. Par saviem līdzekļiem Sujera tipogrāfijā Ludzā viņš izdevis vāirākus dzejoļu krājumus: „Reita skaņas” (1923), „Klajā” (1924), „Iznīceiba” (1925), „Tev” (1925), „Škola” (1932), „Laika atbaļss” (1932). Viņa valoda bija vienkārša, tautai tuva un saprotama.

1944. gadā kopā ar dzīvesbiedri skolotāju Veroniku un dēlu Juri J. Silkāns devies emigrācijā – vispirms uz Austriju, tad izceļoja uz Kanādu. Tur strādājis uz būvēm, vēlāk – hospitālī. Brīvajā laikā turpinājis rakstīt, īpaši fabuliņas, palīdzējis savākt Mērdzenes un Zvirgzdenes pagastu vietvārdus, devis arī citus filoloģijas materiālus – paskaidrojumus par nepazīstamiem vārdiem.

P/S „Latgaļu izdevniecība” Minhenē 1955. gadā klajā laistas Joņa Silkāna „Fabuleņas”, atkārtots izdevums Rēzeknē 1991. gadā.

J. Silkāns apglabāts Hamiltonas katoļu kapsētā Kanādā.

 

Trojanovskis Viktors. Ludzānieši : ieskicējumi par novadnieku veikumu literatūrā, publicistikā, mākslā, zinātnē / Viktors Trojanovskis. - Ludza : Ludzas rajona padome, 1998. - 114 lpp. : il.

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs