Vikentijs Barkāns (1889.22.I-1947.1.XII)

Ārsts.

Dzimis Barkānu sādžā, zemnieku Georga un Marijas Barkānu ģimenē. Vinca (tā visi sauca Vikentiju); tēvs drīzumā ar visu ģimeni aizbraucis peļņā uz Pēterburgu – strādājis pie bagāta tirgoņa par sētnieku. Sakrājis naudu, atgriezās mājās, uzcēlis māju, kurā arī nodzīvojis atlikušo mūžu. Trīs dēlus atstājis mācīties Pēterburgā. Vecākais Vladislavs, palicis strādāt Putilova rūpnīcā, ņemot savā apgādībā brāļus - Vincu un Viktoru, lai varētu pabeigt ģimnāziju.

Vikentijs 1911.gadā iestājies Derptskas universitātes medicīnas fakultātē. Pirmais pasaules karš pārtraucis mācības pēdējā kursā.

Piešķirot kara ārsta statusu 1916.gada pavasarī, 1920.gada rudenī V.Barkāns atgriezies mājās, kur valdīja sabrukums, bads un tīfa epidēmija.

Latviešu karaspēks 1920.gada 20.janvārī ieņēma Kārsavu. Sākās jaunās valsts veidošana, bija vajadzīgi gudri, uzņēmīgi cilvēki. Barkānu uzaicināja strādāt par Kārsavas slimnīcas vadītāju, tajā viņš arī apmeties uz dzīvi – nelielā koka mājiņā, kas vienlaicīgi kalpojusi kā pieņemšanas kabinets. Strādāt nācies caurām diennaktīm, jaunais ārsts neaprobežojās tikai ar ārstēšanu. Būdams vispusīgi izglītots cilvēks, viņš deva padomus ar darbu saistītajās lietās, sastādījis dažādus lūgumus, juridiska rakstura dokumentus valdības struktūrām.

Pirmos divus gadus doktora Barkāna sabiedriskā darbība saistīta ar Kārsavas pagastu – viņš bija pagasta padomes loceklis, 1922.gada vietējās pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēts par Ludzas apriņķa priekšnieku. Neskatoties uz to ārsta prakse netika pārtraukta.

5 gadus ilgā V. Barkāna administratīvā darbība Ludzas vēsturē iezīmējās ar sekmīgu lauksaimniecības reformu veikšanu (izmitināšanu viensētās), jaunu saimniekošanas formu ieviešanu un attīstību laukos, tautas izglītošanas demokratizāciju, medicīniskās apkalpošanas bāzes izveidošanu apriņķī. Tam par apliecinājumu ir viņa iniciatīva slimnīcas un ģimnāzijas celtniecībā Ludzā.

1928.gadā Barkāns tika ievēlēts par deputātu Latvijas 2. Saeimā, 1931.gadā - atkārtoti 3. Saeimā no Latgales progresīvo zemnieku partijas.

1929.gadā viņš kopā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz Rīgu. Saeimā V.Barkāns tika nozīmēts par iekšlietu ministra biedru. Sekmīgi pabeidzis Latvijas Valsts universitāti, saņem ārsta diplomu. Veikdams dienesta pienākumus, viņš neatstāja arī medicīnisko praksi.

Vācu okupācijas laikā V.Barkāns strādājis Veselības aizsardzības valdes kadru daļā, vienlaicīgi ieņemot arī 4.pilsētas poliklīnikas galvenā ārsta posteni, nodarbojies ar ārstniecisko privātpraksi. Neskatoties uz to, ka bija tik noslogots, tomēr paspējis veikt misionāra darbu Rīgas klosterī, būt par ārstu katoļu garīgajā seminārā.

1944.gada 12.oktobrī kopā ar sievu un 4.slimnīcas kolektīvu V.Barkāns ticis evakuēts uz Vāciju. Zinot 5 valodas, viņš bez grūtībām iekārtojies par ārstu vienā no kara nometnēm netālu no Berlīnes.

1945.gadā, pēc reiha sagrāves, pie pirmās izdevības Barkāns kopā ar sievu kājām devies uz dzimteni, uzkavēdamies dažus mēnešus Poznaņā, kur bēgļu nometnē bija vajadzīga ārsta palīdzība. Tikai 1945.gada decembrī laulātie nonāca Rīgā. Tur Barkāns atkal turpinājis ārstniecisko praksi 12.poliklīnikas terapijas nodaļā (tā bija viņa pēdējā darbavieta).

Atgriezās no kara dēls, sākās jauna dzīve pēc kara Latvijā.

Taču 1947.gada  pavasarī V. Barkāns smagi saslima un 1.decembrī šķīrās no dzīves. Viņš apglabāts ģimenes kapsētā Ozolainē, netālu no Rēzeknes.

 

Pēc raksta: I. Jegorova Cilvēks, kurš deva ieguldījumu Ludzas apriņķa dzīvē.//Ludzas zeme.- 1999.- 13.aprīlī.

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs