Istras pagasts

Istras pagasts atrodas Ludzas novadā starp Rundānu un Lauderu pagastiem, Zilupes novadu, Pasienes pagastu, Krāslavas novada Šķaunes un Ezernieku pagastu, aizņem 16397 hektāru platību. To šķērso 1. šķiras autoceļš Šuškova-Porečje, 2. šķiras autoceļi Šuškova-Beļejeva, Joņički-Pasiene, Vecsloboda-Rundāni-Zeiļova un Šķirpāni-Sibiļina.

Te ir viegli viļņots Latgales augstienes Dagdas pauguraines ziemeļaustrumu malas reljefs. Lielākās upes pagastā: Istra, Vonogupeite, Cegeļņa, Plisunka un Zeiļovas strauts. Pagasts bagāts ezeriem: Plisūns (Plusons, Dunduru), Šķaunes, Istras, Dziļais (Dziļezers), Audzeļu (Ludzītes), Ilza,Aglonkas (Pricimovas), Ubuļu, Dolgojes. Apmēram 46% pagasta teritorijas aizņem meži, lielākie ir Riuseņu un Morozu masīvi.

Administratīvais centrs-Vecsloboda. Pagastā ir šādas apdzīvotas vietas:  Annapole, Beļejovo, Bites, Borovije, Buiļeva, Cegeļņa, Cucuri, Čerņavski, Čiučiši, Degliši, Dunduri, Fiļki, Frančki, Greidāni, Hodorova, Ilza, Istra, Ivuļi, Jonički, Kiseļi, Kitki, Klagiši, Kliši, Koņecpole, Kupriši, Lazari, Lomi, Luņi, Maļinovka, Maslova, Meļņiki, Miškiņova, Osinovka, Paidari, Panova, Papsuiki, Pčolki, Peckas, Peličova, Piktjuļi, Poļačonki, Pricimova, Pugači, Pupiški, Rakova, Razuvaji, Ribački, Rukši, Sibiļina, Sokorņica, Solodi, Sološi, Spugova, Šakuri, Ševci, Šilki, Šņitņiki, Šķaune, Troniški, Ustje, Volkorezi, Vonogi.

Tagadējā pagasta teritorijā bijušas vairākas muižas: Annapoles, Koņecpoles, Istras un Saboļinas.

Padomju varas gados Istras ciemā atradās pad.saimn. „Istra” ar inkubatoru, putnu kautuvi, lopbarības rauga cehu, ķieģeļu cepļi un remontdarbnīcām. Darbojās pienotava (Koņecpolē), kokzēģētava, sadzīves pakalpojumu kombināta dzirnavas.

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Šilku senkapi (Franču kapi), I un II Kausa senkapi, Volkarezu-Čuičišu senkapi (Vaidu kapi, Sopki), Zubrovas, Rudņas senkapi, Meļņiku pilskalns, pilskalni:Vecslabadas Baznīcas kalns un Zubrovas Gorodoks. Valsts nozīmes mākslas piemineklis ir ikonostass ar gleznām Vecslabadas pareizticīgo baznīcā.

Vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Čerņausku un Pavlovas senkapi. Kultūrvēsturiska nozīme ir Vecslabadas pareizticīgo baznīcai (viena no lielākām lauku baznīcām Latvijā) ar tās unikālo iekšējo noformējumu, ko veikuši Pēterburgas mākslinieki N. Verhoturova vadībā, un Istras vidusskolai, kas saglabājusi savu sākotnējo izskatu un iekļauta Eiropas kultūras mantojuma 1920.-1940. g. celtņu skaitā.

1999. nodibināts dabas liegums „Istras ezers”.

Darbojas Istras vidusskola, bibliotēka, tautas nams.

 

 

 

Latvijas pagasti.1.sēj.-R.: Preses nams,2002.-371.-374. lpp.

Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.- Ludza: Ludzas rajona padome, 2004.-130.-139. lpp.

http://www.ludza.lv/html/modules.php?name=Pages&go=page&pid=135 

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs