Lauderu pagasts

Lauderu pagasts atrodas starp Istras, Rundānu, Nirzas pagastu un Zilupes novadu, aizņem 7502 hektārus. Teritoriju šķērso 1.šķiras autoceļš Ludza-Lauderi-Vecsloboda-Šķaune, 2.šķiras autoceļi Duboviki-Lauderi, Pakalni-Lauderi-Ploski, Surbeļi-Šķirpāni.

Apkārtnes reljefu veido Latgales augstienes Rāznavas pauguraines austrumu mala.Augstākās virsotnes ir pagasta rietumu pusē esošais Rudovas(Lītovu) kalns, kas paceļas 243,4 m virs jūras līmeņa, netālie Čarkovas (211,3 m) un Dongu (221,1 m) kalni. Pagasta austrumu malā tek Zilupes pieteka Istra, kas uzņem Gumeņicas un Lauderu strautu ūdeņus. Ziemeļos tek Koņevkas strauts. Lielākie ezeri: Sološu, Lielais Lauderu, Mazais Lauderu un Liepnieku vai Ķīšu. Lielākie mežu masīvi plešas pagasta rietumu daļā, kopā aizņemot 38% platības.

Administratīvais centrs - Lauderi. Citas apdzīvotas vietas: Beļaji, Bidriji, Bortnieki, Cucuri, Čiučiši, Dongi, Dobovaja Gora, Figurka, Griževka, Gumeņica, Iļjenki, Kazimirova, Kiriļi, Koņeva, Korņevka, Labini, Litovski, Maslova, Morozi, Novinskije, Osinniki, Ostrovski, Paideri, Pīteri, Plepli, Rjabije, Rudova, Skredeļi, Smoļski, Sološi, Streļcova, Šķirpāni, Turovka, Vacumnīki, Vecmeļņica, Visti, Zamostje, Zili, Žlobnova.

lauderu.bazn

19.gs. II pusē, kad Baltijas guberņās tika dibinātas pašvaldības, Lauderu muižas teritorija (1863.gadā kopā ar Istras, Annapoles, Konecpoles, Soboļinas muižu teritorijām) tika iekļauta Istras pagastā. Pēc Baltijas guberņu pašvaldības likuma pieņemšanas (1866.) pagasti atbrīvojās no muižnieku uzraudzības. Tika izveidota pagasta pašvaldība, kuras priekšgalā atradās no muižas neatkarīgs pagasta vecākais un pagasta valde.

Uz Istras upes bija ierīkotas dzirnavas Mazo Čivčišu, Skredeļu un Staraja Meļņica sādžās.

1927.gadā sādžas tika sadalītas viensētās izveidojot skrajciemus.

Padomju varas gados pagasts tika likvidēts. 1945.gada 9.oktobrī izveidoja ciemu padomes (Annapoles, Cucurku, Istras, Koņecpoles, Lauderu, Plepļu, Soboļinas), kuru skaits un lielums laika gaitā mainījās. Lauderu ciems ietilpa Istras pagastā. No 1949.gada 31.decembra Lauderu ciems ietilpa Zilupes rajonā, no 1959.gada 11.novembra – Ludzas rajonā. 1954.gada 14.jūnijā Lauderu pagastam pievienoja Pļepļu ciemu, bet 1960.gada 7.jūlijā – Rundānu ciema kolhoza ,,Maija rīts” teritoriju. Teritorijā darbojās kolhozs ,,Zaveti Ļeņina”, kas 1970.gadā pārtapa par Lauderu padomju saimniecību (sovhozu); teritorijā veica lauksaimniecisko ražošanu – ierīkoja liellopu un putnu fermas, Lauderu ciemā uzcēla daudzdzīvokļu un individuālās dzīvojamās mājas, komunālo un ražošanas sektoru. 1990.gadā Lauderu ciema robežās nodibināja Lauderu pagastu kā administratīvi teritoriālo vienību ar centru Lauderu ciemā. No 2009.gada pagasts ir iekļauts Zilupes novadā.

Lauderos ir Lauderu feldšeru–vecmāšu punkts, Lauderu pagasta kultūras centrs, Lauderu pagasta bibliotēka, Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca un Lauderu Romas katoļu draudzes baznīca. Līdz 2003.gadam bija pamatskola un līdz 2013.gada oktobrim - bāreņu aprūpes centrs SIA ,,Bērnu oāze”.

Uz pagasta zemes atrodas Cucuru, Kirilu, Pečiščes un Staraja Meļņicas kapsētas.

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis ir Rudavas kalns-pilskalns. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Lauderu pareizticīgo baznīca ar žogu un vārtiem, altāris ar gleznu „Marijas pasludināšana” un divi sānu altāri. Vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis ir kulta vieta Dongu pēdakmens.

Nozīmīgs dabas piemineklis ir Lauderu (Rundēnu) Velna dobe - aizsargājams ģeomorfoloģisks objekts.

 

Teikas un leģendas par pagasta vietām

 

Latvijas pagasti.1.sēj.-R.: Preses nams,2002.-554.-556. lpp.

Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.-Ludza: Ludzas rajona padome,2004.-155.-161. lpp.  

http://images.google.lv/images?svnum=10&hl=lv&lr=&q=Lauderu+pagasts  

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs