Mērdzenes pagasts

merdzenes.pagastsMērdzenes pagasts  robežojas ar Pušmucovas, Mežvidu, Malnavas, Goliševas, Blontu pagastu, aizņem 8951 hektāru lielu platību. Pagasta teritoriju šķērso 1. šķiras autoceļš Kārsava-Ludza-Ezernieki, 2. šķiras autoceļi Ludza-Stiglova-Kārsava, Mērdzene-Goliševa, Mērdzene-Čieri un Mērdzene-Stiglova.

Mērdzenes pagasta lielākā daļa atrodas Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, tā pārējā daļa Latgales augstienes Burzavas paugurainē. Augstākie pauguri: Diervanīšu, Karātavu, Kausinieku, Kviešu kalns. Cauri pagastam tek Rītupe, Strauja, Ločupeite un Kreiču strauts.

Trešdaļu pagasta teritorijas aizņem meži, īpaši iespaidīgs ir Kravcovkas masīvs. Pagasta teritorijas dienvidaustrumu daļā gandrīz tūkstoš hektāru platībā stiepjas vietām augstais, vietām zemais Kreiču purvs. Krievu Stiglovā stiepjas 32 ha plašais nosusinātais purvs, tajā iegūto kūdru izmanto pakaišiem, lauku mēslošanai un zālāju sēklu audzēšanai. Pagastā atrodas daļa no 1985.- 1988. gadā atklātās Degļovas dolomīta atradnes. Dolomīts derīgs šķembu ražošanai.1998.gadā izpētīta Vecpiragovas smilts-grants atradne. Smilts piemērota būvniecībai.

Pagasta administratīvais centrs ir Mērdzene. Citas apdzīvotas vietas: mardz c 1Baranova, Boltāni, Čieri, Degterova, Diervanīši, Grabežova, Jaunpiragova, Kapačova, Kausinīki, Kitkova, Kozukolni, Kravcovka, Kreiči, Krievu Stiglova, Lapatnīki, Latviešu Stiglova, Lielie Bati, Malzubri, Mihalova, Miški, Parsikova, Pudinova, Repki, Rūzori, Samuši, Silagaiļi, Silinīki, Silkāni, Sloboda, Šalaji, Šķirmanti, Tabulova, Vacpiragova.

Kādreiz tagadējā pagasta teritorijā ir pastāvējušas divas lielas muižas - Mihalovas un Stiglovas. Mihalova izveidojās par nozīmīgu amatniecības centru, kas attīstījās arī kā tirdzniecības centrs pie Ludzas-Kārsavas lielceļa.

18.gs. Mihalovas muiža bija viena no lielākajām Ļucinas apriņķī, muižai piederēja 218 zemnieku sētas. Muižu zeme agrārās reformas laikā sadalīta. Līdz 19.gs. beigām Vecpiragovas sādžā darbojās Kiliša ūdensdzirnavas. No 1912.g. līdz pat 20.gs. 50.gadiem Mihalovā darbojās ūdensdzirnavas „Gulbīši”, Pudinovā no 1919.g. līdz 1945.g. – ūdensdzirnavas „Slūžas”. Abās dzirnavās malti graudi, kārsta vilna un velta vadmala. „Slūžās” darbojās arī kalve un kuļmašīna.

1935.gadā pagastā reģistrētas 2278 zemnieku saimniecības. Visvairāk tajās audzēja rudzus, miežus, auzas, linus un kartupeļus.

Kolektivizācijas sākumposmā 1949. gadā izveidoja 14 lauksaimniecības arteļus. Drīz sākās to apvienošana. Pudinovā izveidojās kolhozs „Rassvet”, kas guva labus panākumus gaļas un piena lopkopībā, it īpaši cūkkopībā un zirgkopībā. Kolhozu turpmākās apvienošanas gaitā 1974.gadā izveidojās kolhozs „Vienība”, kas pastāvēja līdz 1994.gadam.

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Silinīku pilskalns, Stiglovas senkapi (Kara kalns). Vietējas nozīmes arheol. piemin. –soda vieta Mērdzenes Karātavu kalns. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis ir Stiglovas katoļu baznīca, Pudinovas pareiztīcīgo baznīca.

Pagastā darbojas tautas nams, bibliotēka

Mērdzenē uzstādīta piemiņas plāksne 2.pasaules karā kritušajiem novadniekiem.

Pudinovā pie Ludzas-Kārsavas ceļa atrodas divas dižliepas, to apkārtmērs ir 4,0m un 4,4 m. Uz rietumiem no Stiglovas baznīcas atrodas Karolīnas liepa (apkārtmērs 2,71 m).

 

Latvijas pagasti.2.sēj.-R.: Preses nams,2002.- 64.-67. lpp.

Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme..-Ludza: Ludzas rajona padome,2004.-196.-205. lpp.

http://images.google.lv/images?svnum=10&hl=lv&lr=&q=M%C4%93rdzenes+pagasts&btnG=Mekl%C4%93t

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs