Rundēnu pagasts

Rundēnu pagasts robežojas ar Pildas, Nirzas, Lauderu, Istras pagastu, Krāslavas novada Šķaunes, Ezernieku un Rēzeknes novada Kaunatas pagastu, aizņem 12466 hektāru platību. To šķērso 1. šķiras autoceļš Kārsava-Ludza-Ezernieki, 2. šķiras autoceļi Pakalni-Lauderi-Ploski, Vecsloboda-Rundēni-Zeiļova un Kaunata-Rundēni.

Rundēnu pagasts atrodas Latgales augstienē; pagasta lielāko daļu aizņem Rāznavas  pauguraine, Dienvidaustrumos-Dagdas pauguraine. Augstākā ir pagasta ziemeļu daļa, kas veido ūdensšķirtni starp Daugavas un Veļikajas baseinu, un rietumu mala, kas pieguļ Lielam liepukalna masīvam. Augstākie pauguri ir Pentjušu kalns, un pauguri, kas atrodas nedaudz uz ziemeļiem no Kovališkiem pie Sūnupļavas, pie Rudzīšiem. Bižas ezers ir lielākais pagastā. Mazāki ezeri:Bezļesjes ezers, Aunejas ezers, Testesčkovas, Loboržu,Audeļu ezers, Pakalnu, Vorzovas,Kaziņu ezers, Rudzīšu ezers.

Administratīvais centrs-Rundāni. Vēl pagastā ir šādas apdzīvotas vietas Adelinova, Barsuki, Bezļesje, Bļižņeva, Bori, Brīžova, Bubinova, Čuhnova, Devjatniki, Drozdovka, Dvorišče, Dzeņagols, Gorodoks, Greidāni, Griņkova, Homutova, Jačmenišče, Kabilovka, Kannova, Kazeņa, Kazici, Kleščova, Klumstova, Kovališki, Ksaverina, Labuščina, Lielā Maļinovka, Lisova, Loborži, Losiški, Mačuļi, Maļinovka,  Mazkriņica, Mežavepri, Nalogi, Novijdvora, Novini, Opši, Osova, Pakalni, Pentjuši, Pešļeva, Punculova, Posiški, Pušča, Rocova, Rudzīši, Ruļeva, Sarja,  Savina, Sūnupļava, Stankeviči,  Strukaļi, Škorlupova, Tarčilova, Tartaki, Tereņeva, Testečkova, Vertulova, Zirgi, Zubova, Žubuļi.

Lielākās zemnieku saimniecības „Zaļesje”, „Sarja”, „Vēlmes”, ”Cerība” nodarbojas galvenokārt ar graudkopību un lopkopību. Rundānos ir divi, Vertulovā viens veikals. Rundānos ir ambulance un pasta nodaļa.

Rundēnu pagastā bijušas Rundānu, Viktorinavas, Bišu muiža un vairākas pusmuižas- Zuranpoles, Čuhnovas, L.Kriņņicas, M. Kriņņicas un Zaķu pusmuiža. Agrārās reformas laikā muižu zemes sadalītas vienībās. Līdz mūsu dienām saglabājusies Rundānu muižas kungu māja, kur atrodas skola. Latvijas brīvvalsts 20.-30. gados tika nodibinātas vairākas saimnieciska rakstura biedrības: krājaizdevumu, lopkopības pārraudzības, lauksaimniecības. Darbojās divas dzirnavas, pienotava, 12 pārtikas preču tirgotavas, divas maizes tirgotavas, vīna un degvīna, manufaktūras un ādas tirgotava.

Padomju laikā zemi apsaimniekoja padomju saimniecība „Rundēni”, kas bija lielākā saimniecība Ludzas rajonā.

Kultūras dzīves centrs ir Rundānu tautas nams un Rundēnu bibliotēka.

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Gorodoku pilskalns I, Pentjušu pilskalns ar apmetni, Kazicu senkapi un Bikakmens, Tereņevas senkapi. Vietējas nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Gorodoku pilskalns II (Krutaja gora, Kostjoļnaja gora), Pešļevas senkapi, Zirgu senkapi (Mogiļņik), Vertulovas viduslaiku kapsēta. Rundānos ir 2.pasaules karā kritušo cīnītāju brāļu kapi. 2. pasaules kara kauju vietās Barsukos un Sūnupļavā uzstādīti pieminekļi.

Rundēnu pagastā atrodas daļa no Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus, kas dibināts 1977. gadā, lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo  dabas daudzveidību un ainavu īpatnības. Nozīmīgs dabas piemineklis ir Rundānu velna dobes – virsotnēs iedobtu pauguru grupa Rundānu un Lauderu pagastā, kopš 1977. gada aizsargājams ģeomorfoloģisks objekts. Lielākais no šiem pauguriem  atrodas 3 km uz ziemeļiem no Rundēniem, 300 m uz rietumiem no Zilupes ceļa, mežā. Paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā – daļēji ar krūmiem aizaudzis purvs. Pauguru veido smilšaina grants un oļi. Līdzīgs mazāks paugurs atrodas ceļa otrā pusē.

 

Latvijas pagasti.2.sēj.-R.: Preses nams,2002.-292.-294. lpp.

Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.-Ludza: Ludzas rajona padome,2004.-255.-264. lpp.

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs