Zvirgzdenes pagasts

Zvirgzdenes pagasts robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu pagastu, Isnaudas, Cirmas, Ciblas pagastu, Ludzas pilsētu, Rēzeknes novada Lendžu un Bērzgales pagastu, aizņem 9886 hektāru platību. To šķērso 1. šķiras autoceļš Kārsava – Ludza – Ezernieki, 2.šķiras autoceļi Ludza – Stiglova – Kārsava, Zvirgzdene – Bērzgale – Briņģi,  Malzūbi – Istalsna – Perekļi, Seļekova-Degļova-Goliševa, Brigi-Krivanda-Cibla-Seļekova.

Lielākā daļa pagasta teritorijas atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, ziemeļu daļa-Burzavas paugurainē, austrumu malā sākas Mudavas zemienes Zilupes līdzenums. Zemes virsma pauguraina, Lozdovā tās augstums sasniedz 185,2 metri virs jūras līmeņa, reljefā krasi izdalās Ludzas –Ciblas grēda uz austrumiem no Lielā Ludzas ezera Šalupinku pussalas, kas pie Mazajiem Trukšāniem sasniedz 157 metru augstumu. Pagastā ir vairāki ezeri: Lielais Ludzas, Zvirgzdenes,Franapoles, Veserovas, Iļzeits. Uz robežas Cirma un Dunakļu ezeri.

Pagasta ziemeļdaļā plūst Veļikajas pieteka Rītupe, pārējo teritoriju atūdeņo tās pieteka Ludza ar Čodarānu (Rūbežneica).

Pagasta vidusdaļā plešas Guļbinkas (Zvirgzdenes) pārejas purvs, ziemeļaustrumos sākas zemais Kreņevas purvs, ziemeļrietumu malā –zemais Lauču-Vierņu purvs.

Administratīvais centrs-Zvirgzdene. Vēl pagastā ir šādas apdzīvotas vietas: Aizpūre, Banonija, Baranova, Bērzinīki, Biņeva, Bleivi, Bolužova, Černamordi, Diunokļi, Ezersala, Franapole, Jaunzeļči, Jaunžogoti, Kaļvi, Kitkova, Kiuti, Kļovi, Kristužāni, Krīveņi, Kušnerova, Lauči, Lielie Lītaunieki, Lozdova, Lucmuiža, Ļustiki, Mazie Lītaunieki, Mazie Trukšāni, Meža Kocki, Miltukolni, Mjankinki, Muizinīki, Obuļnīki, Orehovka, Otrie Muizinīki, Otrā Zvirgzdene, Petriki, Pikstuļi, Poguļanka, Pūdukolni, Ražanova, Rudzeiši, Seļekova, Severki, Šelupinki, Špegi, Teiruma Kocki, Teļakolni, Ustje, Utičova, Ūdeņi, Vasarāni, Vecžogoti, Veserova, Vierņi, Virpi, Zatiški, Zjuzi.

Kā vēsta vēstures dokumenti, jau 1595.gadā Polijas karalis pie Istras (Franapoles) ezera izlēņoja zemi kādam D.Živultam. Tā izveidojās Živultoščiznas muiža. Drīz tā pārgāja Karņicku īpašumā un to sāka saukt par Veserovu, bet kopš 1804.gada- par Franapoli. Dunakla 1693.gadā piederēja S. Soltanam, Sedulkovščizna- Sedulkovskim. 1717.gadā Franapole piederēja Šadurskim, taču drīz to atguva Karņicki, viņu īpašumā bija arī Lucmuiža (minēta 1768. gadā) un Rozanova (minēta 1767.gadā). Jau bijušas arī Zvirgzdenes un Rūbežnīcas muižas. Cara laikos Zvirgzdene, arī vairākas citas muižas apkaimē, ieskaitot Pušmucovu, piederēja poļu izcelsmes lielgruntniekam Francim Šadurskim. Cara gvardes virsniekam apprecot Šadurska meitu, Zvirgzdene pārgāja jaunā vīra īpašumā kā velte. Viņa meita nomira jaunībā, bet divi garīgi aprobežoti dēli pazuda Pirmajā pasaules karā. Latvijas valsts rītausmā muiža bija palikusi bez saimnieka. To veicīgi sadalīja viensētās. Pagasta valdes rīcībā atstāja muižnieku dzīvojamo māju, zirgu staļļus, parku, vienu ābeļdārzu un 3 ha zemes. Tas bija sākums Zvirgzdenes 6-kl. pamatskolai. 1935.gadā Zvirgzdenes pagastā bija 1215 saimniecības. Darbojās lauksaimniecības biedrība „Arkls”, meliorācijas biedrība, divas dzirnavas.

Padomju laikā tika izveidoti kolhozi „Ceļš uz komunismu”, „Padomju Latgale” un Raiņa kolhozs; 60. gadu sākumā tos apvienoja padomju saimniecībā „Ludza”.

Iedzīvotājus apkalpo Zvirgzdenes un Franapoles pasta nodaļas, Zvirgzdenes un Lucmuižas feldšeru un vecmāšu punkts.

Pagasta teritorijā darbojas Cirmas pamatskola, Ezersalas speciālā internātskola un Zvirgzdenes pirmsskolas grupa Lucmuižā.

Zvirgzdenē darbojas tautas nams, estrāde, Lucmuižā bibliotēka.

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi: Ķīšu pilskalns ar apmetni, Budjankas apmetne, Cirmas, Kiutu un Vierņu senkapi. Vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis- Seļekovas apmetne. Kultūrvēsturiska nozīme arī Kitkovas senkapiem, muižnieka Prušinska ģimenes kapenēm Zvirgzdenes kapsētā. Piemiņas vieta 1941. gada sarkanā terora upuriem Poguļankas silā, sarkanarmiešu brāļu kapi Zvirgzdenē.

 Dabas liegumi: Guļbinkas purvs, Zvirgzdenes ezera salas (5 salas-Liepu, Ozolu, Ievu, Lakstīgalu, Mīlestības). Lucmuižas, Ezersalas, Cirmas skolas parki, Zvirgzdenes parks ar aleju. Trīs dižozoli Lucmuižas parkā, ciedru priede Laučos, divas melnās priedes un Sibīrijas lapegle Zvirgzdenē.

 

 Latvijas pagasti.2. sēj.-R.: Preses nams,2002.-690.-693. lpp.

Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.- Ludza: Ludzas rajona padome, 2004.- 290.-303. lpp.

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs