Latvian language Russian language English language

   Navigācija 
        Jaunieguvumi
        Par mums
        Pakalpojumi
        Datu bāzes
        Reģiona bibliotēkas
        Projekts SĀBRI
        Saites
        Depozitārijs
        Video
        Elektroniskais katalogs
        Kultūrvēstures datu bāze
        Fotoalbums
        Viesu grāmata

   Aptauja 
Cik bieži Jūs apmeklējat bibliotēku?
Vairākas reizes nedeļā
Reizi nedeļā
Reizi mēnesī
Reizi pusgadā
Retāk
Nav vajadzības

 

   Uzcel Gaismas pili! 
LNB Atbalsta biedrība ir izdevusi jaunu izglītojošu datorspēli Uzcel Gaismas pili!
Lejupielādēt spēli „Uzcel Gaismas pili!” >>

   Derīgie resursi 
ESIP
Biblioteka.lv
Ludzas rajons
Ludzas pilsēta

   Partneri 

KIS

LRAA

ESIP


     
Top.LV

Golyševas pogosts




Golyševas pogosts atsarūn rajona zīmeļreitu styurī, tū ītver Blontu, Mērdzines, Malnovas pogosts un 29 kilometru garumā –Krīvejas federacijas Pleskovas apgobola Krasnogorodskas rajona teritorija, aizjem 7941,7 ha. Pogostu škārsoj 1. škiras autoceļš Kōrsova-Krīvejas rūbeža, 2. škiras autoceļi Golyševa-Mērdzine, Golyševa-Kōrsova, Golyševa-Degļova-Seļekova. Pi Kōrsovas-Opočkas šosejas uz vaļsts rūbežas ar Krīveju 2001. godā atklōts moderns Aizgāršas rūbežpōrejas punkts.

Golyševas pogosts atsarūn Mudavas zemīnes Zylupes leidzonumā. Reljefu veidoj vīgli viļņōts morēnas leidzonums ar atseviškim morēnas fluvioglaciālim paugurim. Lelōkī pauguri atsarūn pogosta dīnvydu daļā : pi Čenčevas, Zaharūs, Trūpūs, Pobojkovā. Pogosta upes un ryuči pīdar Veļikajas baseinam. Rūbežu ar Krīveju veidoj Veļikajas pītakas Reitupes (Utrojas) lobō pītaka Ludza (Lža). Vokoru daļā lelōkō upe ir Reitupes pītaka Strauja un Kalaču ryucs. Lelōkais azars -- Zaborovjes un treis mozī Ļipovkas azari atsarūn Zaborovjes pūrā. Pūri un meži aizjem vairōk kai 60% pogosta teritorijas. Lelōkī augstī pūri: Beržovkas (Kolnasolas), Zaborovjes, Kreiču.

Administrativais centrs -- Golyševa, vēļ ir šaidas apdzeivōtas vītas: Antonovka, Baranovka, Čenčeva, Doņikova, Kaluženka, Kostigovka, Ļamoni, Mozī Bati, Mišenski, Ņivji, Orehovka, Plotņicki, Porožeka, Pokuļi, Pustoška, Sopki, Strauja, Strauvenka, Svetļici, Zaborovje, Zahari, Zarečje, Zeļči.

 2000. godā Golyševas pogostā beja 533 īdzeivōtōju, tymā skaitā 46% veirīšu, 54% sīvīšu; bezdorba leimiņs 30%. Nacionalais sastōvs: 13,7% latvīšu, 81,4% krīvu, 2,4% ukraiņu.

Pogostā ir 18 zemnīku saimnīceibas, 247 pīmōjas saimnīceibas. Tūs pamatnūdarbe -- augkūpeiba un lūpkūpeiba. Leidztaku tradicionalom kulturom audzej upines, zemines, nūsadorboj ar biškūpeibu un mežkūpeibu.

Vaļsts nūzeimes arheologijas pīmineklis ir Strauju (Strāvu) seņkopi. Nūzeimeigs arhitekturas pīmineklis ir Golyševas pareizticeigūs bazneica. Kulturvēsturiski pīminekļi 2. pasaules karā krytušū karaveiru brōļu kopi M. Batūs un Orehovkā.

 

Latvijas pagasti.1.sēj.-R.: Preses nams,2002.-315.-316. lpp.

Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.-Ludza: Ludzas rajona padome,2004.-116.-122. lpp.  

http://images.google.lv/images?hl=lv&q=Goli%C5%A1evas+pagasts&btnG=Mekl%C4%93t+att%C4%93lus

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs

  



 
:: IK E-LUDZA :: Web design studio