Ļaudaru pogosts

  Ļaudaru pogosts atsarūn rajona dīnvydreitu daļā storp Istras, Rundānu, Nērzas pogostu un Zylupes nūvodu, aizjem 7502 hektarus. Teritoriju škārsoj 1. škiras autoceļš Ludza-Ļaudari-Vacsloboda-Škaune, 2. škiras autoceļi Duboviki-Ļaudari, Pakalni-Ļaudari-Ploski, Surbeļi-Šķirpāni.

Apleicīnes reljefu veidoj Latgolas augstīnes Rāznavas pauguraines reitu mola. Augstōkōs vērsūtnes ir pogosta vokoru pusē asūšī Rudovas, Čarkovas un Dongu kolni. Pogaota reitu molā tak Istras upe, Gumeņicas un Ļaudaru ryuči.

Zīmeļūs tak Koņevkas ryucs. Lelōkī azari: Sološu, Lelais Ļaudaru, Mozais Ļaudaru un Līpnīku voi Keišu. Lelōkī mežu masivi plešās pogosta vokoru daļā, kūpā aizjemūt 38% plateibas.

Administratīvais centrs -- Ļaudari. Cytas apdzeivōtas vītas: Beļaji, Bidriji, Bortniki, Cucuri, Čyučiši, Dongi, Dubovaja Gora, Figurka, Griževka, Gumeņica, Iļjenki, Kazimirova, Kiriļi, Koņeva, Korņevka, Labini, Litovski, Maslova, Morozi, Novinskije, Osinniki, Ostrovski, Paideri, Pīteri, Pļepļi, Rjabije, Rudova, Skredeļi, Smoļski, Sološi, Streļcova, Šķirpāni, Turovka, Vacumnīki, Vacmeļņica, Vysti, Zamostje, Zili, Žlobnova.

Seņōk Ļaudarūs bejuse muiža ar 502 hektarim zemes. Agrarōs reformas gaitā tei sadaleita 107 vīneibōs: 15 jaunsaimnīceibōs, 71 pīgrīzumā, 17 omotnīku saimnīceibōs. Padūmju varas godūs te pastōvēja kolhozs „Zaveti Ļeņina”. 1970. godā tys pōrtopa par Ļaudaru sovhozu, 1992. godā izaveidōja paju sabīdreiba, kas vālōk likvidēta.

2000. godā Ļaudaru pogostā beja 539 īdzeivōtōji. Nacionalais sastōvs: 18,7% latvīšu, 73,5% krīvu, 4,3% boltkrīvu.

Pogostā registrēts ap 300 pīmōjas saimnīceibu. Dorbojās individualais tērdznīceibas uzjāmums, kūkapstrōdes SIA „GL Plus”, SIA „Trapis”. Ļaudarūs atsarūn divi veikali, posta nūdaļa, biblioteka, feldšeru-vacmōšu punkts, bārnunoms-patversme „Oāze”.

Vaļsts nūzeimes arheologijas pīmineklis ir Rudovas kolns-piļskolns. Vaļsts nūzeimes arhitekturas pīmineklis Ļaudaru pareizticeigūs bazneica ar žūgu un vōrtim, oltors ar gleznu „Marijas pasludynōšona” un divi sōnu oltori. Vītejōs nūzeimes arheologijas pīmineklis ir kulta vīta Dongu pādakmiņs.

Nūzeimeigs dobas pīmineklis ir Ļaudaru (Rundānu) Valna dūbe --aizsorgōjams ģeomorfologisks objekts.

Latvijas pagasti.1.sēj.-R.: Preses nams,2002.-554.-556. lpp.

Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.-Ludza: Ludzas rajona padome,2004.-155.-161. lpp.    

http://images.google.lv/images?svnum=10&hl=lv&lr=&q=Lauderu+pagasts  

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs