Nērzas pogosts

   Nērzas pogosts atsarūn rajona vydsdaļā, rūbežojās ar Ļaudaru, Rundānu, Pyldas, Isnaudas, Brigu pogostu un Zylupes nūvodu, aizjem 9211 hektaru. Tū škārsoj 1. škiras autoceļš Ludza-Ļaudari-Vacsloboda-Šķaune, 2. škiras autoceļi Ploski-Nērza, Sprikutova-Raipole-Nērza, Raipole-Rundāni un Nērza-Pīkova-Tridņa. Pa rūbežu ar Brigu pogostu īt starptautiskōs nūzeimes dzeļzceļa linija Reiga-Moskova ar Nērzas staciju.

 Pogosts atsarūn Latgoles augstīnes dīnvydreitu molā-Rāznavas paugurainē. Augstōkī pauguri-Mežamatveju kolns un Bunča kolns. Pogosta azari -- Nērzas, Spōrna, Vōrslovas. Upes -- Dyukšupeite, Leidyukšņa, Ļadiņa un Kuharenku ryucs. 28% pogosta teritorijas aizjem meži; lelōkais -- Ļadiņas mežs.

2000. godā Nērzas pogostā beja 636 īdzeivōtōji 51,4% veirīšu, 48,6% sīvīšu. Nacionalais sastōvs: 76,1% latvīšu, 17,8 % krīvu, 2,6% ukraiņu.

Administrativais centrs -- Nērza. Pogostā vēļ ir šaidas apdzeivōtas vītas: Andri, Auneja, Bambāni, Bogomoli, Dauguļi, Dinaburski, Dirvani, Dyukši, Guļāni, Hmeniki, Horoševa, Juraši, Kabiloviči, Kalaši, Kaškuļova, Komova, Kušneri, Līdekšņa, Lelī Žurili, Lūropi, Ļadiņa, Makleri, Marlina, Mozī Žurili, Mežamatveji, Mōrteņi, Nērzas stacija, Noviki, Pereļi, Pristavki, Puncuļi, Raibakozi, Raipole, Rimši, Romuši, Rundanki, Sauļi, Seiļi, Seiksti, Sjaksti, Skobuļi, Timuļi, Tratari, Varšava, Vondi, Vonogi, Vurpuļi, Zahari.

Nērzas pogosta teritorijā bejuse Muržinovas muiža (53 ha), kas agrarōs reformas laikā sadaleita četrōs vīneibōs. 1840. godā sasacēle Muržinovas un tuvejōs Janovoles muižas zemnīki, cara kraspāks nūgalynōja vairōk nakai 20 sasaceļšonas daleibnīku.

Padūmju varas godūs nu vairōkim seikim kolhozim izaveidōja Nērzas padūmju saimnīceibu. 90. godūs tū pōrveidōja par paju sabīdreibu, kas pastōvēšonu jau beiguse.

Nērzas pogostā ir  32 zemnīku saimnīceibas, kas apkūpj pōri par tyukstūš hektaru zemes,  375 pīmōjas saimnīceibu 3500 hektaru kūpplateibā. Lelōkōs zemnīku saimnīceibas ir „Jumis”, „Mežsēta” (upeņu un augļu kūku audzēšona), „Zemnieki”, „Nomales mājas”. Lelōkōs pīmōjas saimnīceibas ir „Graudiņi”, „Agliši”, „Lielsēta”, „Murinova”. Dorbojās atpyutas komplekss „Meldri”, vīsu noms ”Ezerzemes”.

 Vaļsts nūzeimes arheoloģiskī pīminekļi: Spōrna seņkopi (Kopu kolns), Nērzas seņkopi un Dyukšu piļskolns (Zalta kolns). Vaļsts nūzeimes mōkslas pīmineklis -- oltors un glezna Raipoles katōļu bazneicā. Nērzā atsarūn Latvijas Breiveibas ceiņōs krytušū karaveiru kopi, 2. pasauļa karā nūgalynōtū židu masu kopi un sorkonarmīšu brōļu kopi.

Latvijas pagasti. 2.sēj.-R.: Preses nams, 2002.-119.-121.lpp.

Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.-Ludza: Ludzas rajona padome,2004.-206.-215.lpp.

 Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs