Blontu pogosts
Blontu pogosts atsarūn rajona centralajā daļā, storp Zvērgzdines, Pušmucovas, Mērdzines, Goliševas pogostu un Cyblas nūvodu, aizjem 9656 hektarus.
Teritorija atsarūn Mudavas zemīnes Zylupes leidzonumā, Latgolas augstīnes Burzovas pauguraines reitu molas atzorōjumūs un Rēzeknes pazamynōjumā. Pi Būbinim un Kucevkas atsarūn augstōkī pauguri -- 166,2 m un 163,8 m v.j.l., bet pogosta zamōkō vīta ir Kreiču pūrā -- 106,8 m v.j.l.. Lelōkō upe Ludza veidoj rūbežu ar Cyblas nūvodu. Pogostam cauri tak Ludzas pītaka Čodarānu upe ar lelōkū pītaku Sylagaiļu ryuci. Lelōkais azars ir Rojevkas ( 42,9 ha). Uz vokorim nu Blontim atsarūn vairōki mōksleigi veidōti mōrki. Appludynōts ari bejušais Blontu azars (1,6 ha). Trešdaļu teritorijas aizjem meži, lelōkais ir Dubrovkas meža masivs pogosta reitu daļā. Pogosta zīmeļu daļā atsarūn Kreiču pūrs, tō plateiba ir 3830 ha. Daudz mozōki ir Zuju, Kreņevas, Spirku un Vonogu pūri. Kreiču pūrā ir prōvi ryupnīciskōs kūdras krōjumi, zam tōs slōņa vītom sastūpamas sapropeļa īgulas. Čodarānūs atsarūn smiļts un grants karjers. Lelas dolomita īgulas ir Degļovā un Kreičūs.
Blontu cīms izveidōts 1945. godā Ludzas aprinča Mērdzines pogostā. 1954. godā tam pīvīnōts likvidētais Degļovas cīms. Daļa Blontu cīma teritorijas 1979. godā pīvīnōta Golyševas un Zvērgzdines cīmam. 1990. godā nūdybynōts Blontu pogosts.
Pogosta centrs -- Blonti. Vēļ ir šaidas apdzeivōtas vītas: Būbini, Cabuļi, Čodorāni, Degļova, Dubrovka, Gutki, Jakuči, Ērzeļova, Kreiči, Lelō Medišova, Ļustiki, Mozō Medišova, Morozovka, Ožōrgi, Plaudiši, Pureņi, Sylagaiļi, Skradeļi, Škinči, Vonogi.
Padūmju varas godūs Blonti beja Kirova vōrdā nūsauktō kolhoza centrs. Degļova beja kolhoza ‘’Krasnoje znamja’’centrs.
1992. godā uz Kirova kolhoza bāzes izveidōja paju sabīdreibu ‘’Blonti’’, kas kai vīneigō rajonā pastōv ari tagad. Paju sabīdreiba apsaimnīkoj pōri par 700 ha zemes, nūsadorboj ar pīna un gaļas lūpkūpeibu, lynu audzēšonu, snēdz lauksaimnīcyskō servisa pakolpōjumus.
Pastōv vairōk kai 30 zemnīku saimnīceibu, tureigōkō ir ”Vārnieki”, kas apstrōdoj 800 ha zemes. Storp lelōkajim zemes lītōtōjim ir J. Metlāns, A. Matvejenko, I. Romanovska, R. Romanovskis.
2003. godā pogostā beja 533 īdzeivōtōju, 47,4% veirīšu, 52,6% sīvīšu. Jūs apkolpoj posta nūdaļa, feldšeru un vecmāšu punkts, dorbojās tautas noms ar populārū etnografiskū ansambli, biblioteka un sporta zāle.
Ir vīsu mōja ”Pureņi”.
Vaļsts nūzeimes arheologijas pīmineklis ir Čenčevas seņkopi. Vītejōs nūzeimes arheologijas pīmineklis -- Blontu vydslaiku kopsāta.
1999. godā nūdybynōts dobas līgums ”Kreiču pūrs”, kura lelōkō daļa ītylpst Blontu pogostā.
Latvijas pagasti.1.sēj.-R.: Preses nams,2002-145.-147. lpp.
Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.-Ludza: Ludzas rajona padome, 2004.-83.-88. lpp.
http://www.blonti.lv/mod.php?name=pages_lv&go=showcat&cid=3
http://www.blonti.lv/mod.php?name=pages_lv&go=showcat&cid=3
Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs
|
