Ilgtspējīgas attīstības mērķi Ludzas reģiona bibliotēkās

Prezentācija Ilgtspējīgas attīstības mērķi Ludzas reģiona bibliotēkās

  1. ANO definētie mērķi ir, protams, domāti, kā globālie pasaules pārveidošanas rīki, bet, kā jau mēs visi zinām, tad pasaules pārveidošana sākas ar “mazām” lietām, kuras cilvēki dara katrs savā atbildības laukā, un vietējās bibliotēkas ir kā atbalsta centrs kopienas pārveidošanai un attīstībai, jo bibliotēku organizētajos pasākumos un pakalpojumos ANO izvirzītie mērķi dabiski integrējas un pārklājas.
  2. Ludzas reģiona bibliotēkās notiek apmācības datu bāžu lietošanai. Tiek organizēti pasākumi par datu bāžu piedāvātajiem e-pakalpojumiem, kuros stāstām par portāliem latvija.lv, vid.gov.lv, eveseliba.lv un citām iespējām. Bibliotēkās notiek individuālās lasītāju apmācības darbā ar internetu, datu bāzēm, katalogiem.
  3. Tiek organizētas bibliotekārās stundas, kurās apmeklētāji tiek iepazīstināti ar Ludzas bibliotēkas, Latvijas Nacionālās Bibliotēkas un citām datu bāzēm un elektroniskajiem katalogiem. Lai lietotājus tuvāk iepazīstinātu ar bibliotēkas darbu, tika piedāvāta iespēja piedalīties novadpētniecības viktorīnās, konkursos vai spēlēs.
  4. Lai popularizētu un palīdzētu izmantot attālināto grāmatu pasūtīšanu, bibliotēkās tika sagatavoti bukleti. Novērots, ka lietotāji, kuri aktīvi izmanto attālinātu grāmatu pasūtīšanu un pagarināšanu, ir vecuma grupā no 35 līdz 55 gadiem.
  5. Ludzas reģiona bibliotēkas pastāvīgi piedalās dažādu projektu realizēšanā, tajā skaitā starptautisko projektu realizācijā. Piemērām, projekta ”Eiropas lasītāju klubs” un projekta “Muzeju, bibliotēku un arhīvu loma mūžizglītības jomā” sadarbības partneri bija no sešām valstīm. 2018. gadā sadarbībā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību un Roķišķu bibliotēku tika izstrādāts projekts“Interaktīvās izglītības telpa – efektīvs nelabvēlīgo ģimeņu bērnu sociālās integrācijas veids”. Tā mērķis bija uzlabot apstākļus Ludzas, Jēkabpils un Roķišķu bibliotēkās, kas veicina mazturīgo ģimeņu bērnu sociāli ekonomisko aktivitāti. Bērniem tika organizēti pasākumi un interesantas apmācības.
  6. Aizvadītajā gadā Ludzas bibliotēka iesaistījās Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros NATTOUR projektā “Inovatīvu interaktīvu metožu ieviešana pilsētas dabas objektu uzlabošanai un videi draudzīgākas apziņas veidošanai sabiedrībā un dabas tūrisma sektorā Latgales reģionā un Pleskavas apgabalā”. Projekta mērķis – sniegt iedzīvotājiem ar vidi saistītu informāciju, organizēt seminārus, izveidot un aprīkot Zaļo mācību klasi Ludzas parkā. Šeit tiks izvietoti soli, tāfele, kā arī interaktīvais stends, kurā būs iespējams iegūt informāciju par dabu un dzīvniekiem, tāpat te būs apkopota informācija par visiem nozīmīgajiem un apskates vērtajiem dabas objektiem Ludzas reģionā.
  7. Bibliotēkās notiek pasākumi, kuri pieejami dažādu sociālo grupu iedzīvotājiem. Daži ir kļuvuši kļuvuši tradicionāli, piemēram, viens no šādiem pasākumiem ir “Tikšanās ar noslēpumaino grāmatu”. Katra gada marta sākumā abonementā mēs piedāvājam saviem lasītājiem izvēlēties aploksni ar ”noslēpumaino” grāmatu. Un aprīļa beigās, “Bibliotēku nedēļas” laikā, lasītāji dalās ar saviem iespaidiem par izlasīto. Pavasarī “noslēpumainajā aploksnē” mēs ievietojam jaunākās grāmatas, bet rudenī pasākumā “Tikšanās ar sen zināmo, bet aizmirsto grāmatu” izvēlamies literatūras klasiķu darbus. Šāds pasākums notika jau trīs reizes. Ļoti patīkami, ka interese par šiem pasākumiem nezūd, bet otrādi, katru reizi pasākumā piedalās jaunie apmeklētāji.
  8. Pasākums “Dzīvā grāmata” tiek rīkots kopš 2015. gada. Pasākuma mērķis ir tuvāk iepazīstināt ar sabiedrībā atpazīstamām un interesantām personībām, kas dzīvo vai strādā Ludzas reģionā, un parunāt ar viņiem par grāmatām un dzīvi. Pasākuma apmeklētāji tikās ar Ņukšu pagasta „Aizupmāju” saimnieci Ingrīdu Diļevku, dzejnieci Annu un amatnieku Pēteri Ķipļukiem, režisoru Viesturu Kairišu, amatnieci Irēnu Lipsku un onkoģinekoloģi Mariju Zvaigznīti.
  9. Šobrīd aizvien populārāk kļūst pulcēties bibliotēkās domubiedru grupām, kuras mēs esam raduši saukt par lasītāju klubiem. Kā pozitīvu piemēru varu nosaukt Mežvidu pagasta bibliotēku, šī kluba dalībnieki aktīvi darbojas gan paši veidojot savus pasākumus, gan piedaloties reģiona bibliotēku organizētajos pasākumos. Ludzas pilsētas bibliotēkā mitinās divi lasītāju klubi. Viens izveidojies četrdesmit gadu atpakaļ, bet otrs pavisam nesen. Katra klubu tikšanās tiek veltīta kādam noteiktam tematam. “Jaundzimušā” kluba dalībnieku tikšanās pagaidām bija tikai divas reizes. Cerēsim, ka situācija valstī un pasaulē ļaus turpināt iesākto.
  10. Vienu reizi gadā bibliotēkas (Brigi, Ņukši, Pureņi, Ludza) saviem aktīvākajiem lasītājiem organizē ekskursijas uz vietām, kuras saistītas ar dažādu rakstnieku dzīvi, piemēram, Jāņa Raiņa muzeju “Jasmuižā”, Franča Trasuna muzejā „Kolnasāta” un Jāņa Klīdzēja lauku sētā, kā arī  Latgales dzejnieku: A.Jurdža, P.Miglinieka, P.Jurciņa un A.Kūkoja piemiņas vietām, iepazināmies ar Zilupes un Kārsavas novadu vēsturi. Blontu, Pušmucovas un Mērdzenes bibliotēkāres organizē pārgājienus ar mērķi iepazīt vietējos kultūrvēstures objektus.
  11. Bibliotēku darbinieki pastāvīgi kontaktējas ar pilsētas vēstures zinošajiem cilvēkiem. Sadarbībā ar bibliotēku lasītājiem un vietējo kopienu iedzīvotājiem tiek vāktas atmiņas un fotogrāfijas par reģiona vēsturi. Sadarbībā ar Krievijas Zinātnes akadēmijas Slāvu pētniecības institūtu, muzeju “Ebreji Latvijā” un Maskavas jūdaikas centru SEFER tika izdota grāmata par Latgales ebrejiem “Утраченное соседство: евреи в культурной памяти жителей Латгалии” un savākti materiāli par latgaļu vecticībniekiem un katoļiem. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Lībiešu institūtu tapa aktīva Lucu pētnieka Ulda Baloža grāmata “Ludzas igauņu valodas ābece” un apkopoti materiāli par ludzas igauņiem. Materiāli ir gan audio formātā, gan papīra veidā, gan digitālizētā veidā.
  12. Zilupē un Kārsavā bibliotēkas cieši sadarbojas ar vietējiem novadpētniekiem, kuriem aktīvi palīdz grāmatu izdošanā.
  13. Lauderu un Goliševas bibliotēkās ir izveidotas kultūrvēsturiskās krātuves, kurās var iepazīt gan senus darba un sadzīves darbarīkus, gan glabājas dažādi drukas izdevumi par laika periodu no 1859.gada līdz 1959.gadam. 
  14. Bibliotēku darbinieki, apkopojot iepriekšējā gada rezultātus, sagatavo nelielas dāvanas saviem čaklākajiem un aktīvākajiem lasītājiem pateicībā par viņu sadarbību un uzticību.