Kārsavas vidusskola

Kārsavas novadā vecākā skola bija draudzes skola, kuru 1805. gadā atvēra pie katoļu baznīcas. 1886. gadā atvēra tautskolu.

1930-tajos gados darbojās Kārsavas latviešu 6-klasīgā pamatskola, Kārsavas latviešu 1. pakāpes pamatskola un Kārsavas krievu 6-klasīgā pamatskola.

Kārsavas latviešu 6-klasīgā pamatskola dibināta 1887. gadā. Pirmie ilggadīgie skolotāji vēl 19.gadsimta nogalē bijuši Nikolajs Narbuts un Andrejs Āboliņš, velāk skolā strādāja daži latviešu skolotāji – Viegliņš, A. Lūsis, P. Eveļs, Miezītis. Pēc Latgales atbrīvošanas skola pārdēvēta par latviešu 6-klasīgo skolu. Skolas ēka bija koka, pie skolas atradās 6 ha zemes un neliels augļu dārzs. 1921. gadā skolā bija 211 skolēni, bet 1931. gadā — 247. Kārsavas latviešu pamatskolas pārziņi Milda Mediņa, Milda Matīsa.

Kārsavas latviešu 1. pakāpes pamatskola darbojās no 1921. gada pie Kārsavas dzelzceļu stacijas privātās telpās. Skolai piederēja 4 ha zemes. 1921. gadā skolu apmeklēja 90 skolēnu, 1931. gadā – 102.

Kārsavas krievu tautības bērni mācījās Kārsavas 4-klasīgajā krievu pamatskolā, kura tika atvērta 1931. gadā. 1934. gadā Kārsavā 6-klasīgā krievu pamatskola mazā skolēnu skaita dēļ tika likvidēta, un kā parāllelklases pievienotas Kārsavas latviešu pamatskolai.

1922. gadā darbu sāka ebreju ģimnāzija, uz kuras bāzes 1932. gadā nodibināja latviešu ģimnāziju. Skola atradās advokāta Zaļķinda vienstāva koka majā. 1937. gadā notika pirmais izlaidums.

1945. gadā 1. septembrī darbu uzsāka 1. latviešu septiņgadīgā pamatskola, 2. krievu septiņgadīgā pamatskola un vidusskola. Skolas strādāja divās maiņās un bija izvietotas 4 mājās. Vidusskola strādāja 7 skolotāji, skolas bibliotēkā bija 187 grāmatas. 1947. gadā skolā strādāja 19 skolotāji, skolu absolvēja 48 audzēkņi. 1949. gadā Kārsavas vidusskolā pirmo reizi tika izveidota krievu plūsma – 8. klase. 1950. gadā skolu absolvēja 100 audzēkņu.

1952. gadā vidusskolas vajadzībām uzcēla divstāvu ēku, kur maiņās sāka strādāt latviešu un krievu vidusskolas. No 1953. gada 1. septembra septiņgadīgās skolas pārdēvētas par Kārsavas 1. vidusskolu un Kārsavas 2. vidusskolu. 1953. gadā krievu vidusskolā notika pirmais izlaidums.

1961. gadā tika uzcelta jauna skolas ēka, kur darbu uzsāka krievu vidusskola. 1962. gadā izveidoja apvienoto latviešu un krievu plūsmas vidusskolu, vidusskolā bija 33 klašu komplekti, mācījās 779 skolēni.

1992. gadā sāka strādāt latviešu vidusskola un krievu vidusskola. 1999. gadā 15. martā latviešu skola atjaunoja vēsturisko pilsētas ģimnāzijas statusu. 2001. un 2002. gadā par valsts investīciju līdzekļiem renovēta skolas ēka un viens internāta korpuss. 2008. gadā notika skolas 2. korpusa renovācija, tika izremontēta skolas bibliotēka, 2009. – 2011. gados tika izremontēti, labiekārtoti un modernizēti bioloģijas, ķīmijas, fizikas un matemātikas kabineti. 2012. gadā notika skolas sporta zāles renovācija.

2012. gadā skolā mācījās 345 skolēni un strādāja 32 skolotāji. 2016. gadā tika atklāts pārbūvētais skolas stadions.

Par skolas direktoriem strādājuši: Jānis Bērtulis (1932-1936), Aleksandrs Silovs (1937-1939), Jānis Pārpucis (1940), Leonards Latkovskis (1941-1944), Modests Laizāns (1945-1949), Marija Bogdanova (1950-1953), Jevgeņijs Lazarevs (1962-1964), Staņislavs Katkevičs (1954-1961, 1965-1997), Edgars Puksts (1997 – ).

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs

Fotogrāfijas no Nikolaja Mortukāna arhīva un no grāmatas: Ludzas apriņķa skolu albums. 1937.gads.- Foto J.Stanko, Rīga