1921. gada 3. oktobrī Ludzas pilsētas pamatskolas telpās, Latgales ielā 68, tika atvērta reālģimnāzija. Sākumā bija viena klase ar 21 skolnieku Skolas direktore– Felicija Brice.  1922/1923. – 1925/1926.m.g. apriņķa valde skolai īrēja koka ēku ar 6 istabiņām un 2 pagraba istabām no Stolbošinska Rīgas prospektā 6 (sākumā Aleksandra iela 6, tagad Latgales iela). 1923. gadā skolā bija 67 skolēni, 1925. gadā – 180.

1924/1925.m.g. skolai piešķirts Valsts vidusskolas statuss (pamatklasēm latviešu valodā un paralēlklases krievu valodās). Latviešu plūsmā bija 82, krievu – 77 skolēni. Līdz tam skolu finansēja apriņķa valde un daļēji arī valsts, bet pēc 1925. gada 1. aprīļa tikai valsts. Skola saucās gan Ludzas apriņķa latviešu vidusskola, gan Reālģimnāzija, bet no 1925. gada 1. aprīļa līdz 1940. gadam – Ludzas Valsts ģimnāzija.

1925. gada 2. maijā svinīgi iemūrēts skolas nama pamatakmens (arhitekts I. Blankenburgs). No 1926./1927. m. g. ģimnāzija pārgāja jaunbūvētā skolas namā Viestura ielā 6 (tagad Miglinieka ielā). Ģimnāzijas ēkas celtniecībā, klašu un kabinetu iekārtošanā tika pielietoti funkcionālisma principi. Ārēji ģimnāzija bija apmesta četrstāvu ķieģeļu ēka, kuras vienkāršos apjomus atdzīvināja dažāda augstuma logu rindas un vertikāli ārsienu izvirzījumi. Tika ierīkotas 10 labi apgaismotas klases, plaši gaiteņi, 5 speciāli kabineti (fizikas, ķīmijas, dabas zinību, valodu (vēstures), zīmēšanas), 3 darbnīcu istabas, bibliotēka, ēdamzāle, aktu zāle, kura tika izmantota vingrošanas stundām, atsevišķas skolotāju istabas vidusskolai un arodskolai un 3 dzīvokļi. 1927. gadā 4. decembrī notiek skolas nama iesvētīšana, ko izdara Rīgas Hom.-Katoļu bīskaps J. Rancāns. Pasākumā piedalījās Izglītības ministrs J. Rainis, Latgales lietu ministrs J. Pabērzs, Skolu virsvaldes direktors R. Liepiņš, Saeimas deputāti un skolnieku vecāki. Darbi vēl nebija pabeigti, tomēr skolas darbu varēja labāk izkārtot. Radās iespēja atvērt zēnu un meiteņu internātus. Skolas bibliotēkā bija 461 grāmata. Pirmie skolotāji: Jezups Ņukša – pamatskolas pārzinis, Ignats Deksnis – pilntiesīgs vidusskolas skolotājs, skolu kapelāns, Eleonora Vežinieka – pamatskolas skolotāja, Jezups Soikāns – apriņķa skolu valdes priekšsēdētājs, Jezups Tomaševičs – pamatskolas skolotājs un ērģelnieks, Aleksis Gudel – Gudļevskis – pamatskolas skolotājs, Marta Pētersone – pamatskolas skolotāja, Lidija Bērziņa. Ilgus gadus par skolas direktoru strādājaJānis Turkopuls.

1928. gada 20. maijā notika Ludzas pamatskolas nama pamatakmens likšanas svinības. 1936. gadā telpas trīsstāvu lielajā pamatskolā Blaumaņa ielā sadalītas šādi: apakšējais stāvs, kur līdz šim atradās žīdu «idiš» skola, piešķirts 2. latviešu pamatskolai, vidējais stāvs kā līdz šim — 1. latviešu pamatskolai un augšējais stāvs — jauktu tautību skolai.

1927/1928. m. g. beigās bija 179 skolnieki (99 zēni, 80 meitenes) un 21 skolotājs. 1928/1929. mācību gada beigās nolēma paralēlklašu vietā dibināt komercklases (latviešu valodā), kas sagatavoja rēķinvežus. Skolnieku skaits 1929/1930. mācību gadā palielinājās līdz 230 un klašu skaits līdz deviņām. Skola pārgāja uz humanitāro programmu. 1930/1931.m.g. beigās skolnieku skaits bija 193. Skolas bibliotēkā bija 4563 sējumi.

1934. gadā tika ierīkots sporta laukums pie pilsētas pamatskolas.

1936/1937.m.g. sākumā humanitārajā ģimnāzijā bija 122 skolnieki t.sk. 1. klasē – 13 un komercskolā – 115 skolnieki, t.sk. 1. klasē – 18. 1937. gada februārī skolas apgādībā bija internāts un kopgalds. Ģimnāzijas vienai paralēlklasei tika atvērta parallēlklase, lai šīs klasēs zēni un meitenes varētu mācīties atsevišķi.

1938. gadā Ludzas apriņķa vecākais V. Sloskans Ludzas valsts ģimnāzijai dāvināja karogu. Karoga metu ar devīzi: «Gaismu sauca, gaisma ausa, augšām cēlās gaismas pils!” zīmējis ģimnāzijas skolotājs-mākslinieks T. Pucirius. Karoga iesvētīšana notika 15. maijā. Pēc J. Turkopula nāves apmēram 2 nedēļas par direktoru strādāja Aleksandrs Bieziņš. 1939. gada decembrī par direktoru kļūva K. Sangovičs.

1939. gada decembrī ģimnāzijā strādāja 25 skolotāji. Ģimnāzija dalījās uz humanitāro ģimnāziju un komercskolu. Skolnieku skaits sasniedza 250. No tiem ģimnāzijā – 132 skolnieki, komercskolā – 118 skolnieki.

Otrā pasaules kara laikā skolas telpās tika izvietots vācu armijas hospitālis. Skolā radikāli pārkārto mācību saturu.  1944. gadā vācu armija, atkāpjoties, skolas ēku uzspridzina. Šajā pašā gadā tiek atjaunota skolas darbība.

Skolā tika ieviesta obligātā septiņgadīgo izglītība un mainīts nosaukums – Ludzas 1.vidusskola. Skolēni mācības uzsāka Staļina (tagad Latgales) ielā 143. Skolā darbojās 8.-12. klases. No 1949. gada apmācības kurss bija 11. klases.

No 1955. gada Ludzas 1. vidusskolu pievienoja Ludzas 7-gadīgajai skolai. 1957./1958. mācību gadu skolēni mācījās ēkā, kas atradās Kr. Barona ielā 20-18.

1961. gadā tika uzcelta skola 600 skolēnu vietām Blaumaņa ielā 4. Skolā izveidotas mehāniska un galdnieku darbnīcas, iekārtota aktu zāle 300 cilvēkiem. 1962. gadā tika izveidota divplūsmu skola, apvienojot latviešu Ludzas 1. vidusskolu un krievu Ludzas 2. vidusskolu. Ilgus gadus Ludzas vidusskolas darbu vadīja direktors Jevģēnijs Lazarevs.

1989. gadā Ludzas vidusskola tika reorganizēta, izveidojot Ludzas 1. vidusskolu (latviešu mācībvaloda) un Ludza 2. vidusskolu (krievu mācībvaloda). Ludzā 1. vidusskola tika Izvietota mācību korpusā Blaumaņa ielā 4, 2. vidusskola – mācibu korpusā Ostrovska (tagad Miglinieka) ielā 34/43 un pašreizējās Ludzas pamatskolas ēkā Ostrovska ielā 27. Ludzas 1. vidusskolas direktore bija Janīna Kušnere.

1997. gadā skolā strādāja 58 skolotāji. Mācības notika divās maiņās. 1998. gadā ģimnāzijā bija 37 klašu komplekti un skolā mācījās 948 skolēni.

199. gadā skola pēc akreditācijas kļūst par Ludzas pilsētas ģimnāziju. 2000. gadā par Pasaules bankas līdzekļiem un ar pašvaldības atbalstu skolā veikti renovācijas darbi. 4. novembrī atjaunoto ģimnāzijas ēku atklāja LR izglītības ministrs Kārlis Greiškalns.

2001. gada 1. septembrī tika iesvētīts Ludzas pilsētas ģimnāzijas jaunais karogs.

2008. gadā skola ieguva 2. korpusu un , sākot ar 2008./2009. mācību gadu mācību darbu bija iespēja organizēt vienā maiņā.

2012. gadā pie skolas ierīkota slidotava. 2013. gadā tika rekonstruēts skolas stadions. 2014. gadā pie stadiona ierīkots āra trenažieru laukums.

2012. gadā skola pārgāja uz klases žurnāliem e-formātā. 2015. gadā izveidota skolas mājas lapa.

2017. gada uzsākta skolas ēkas renovācija un modernizācija projekta “Ludzas vispārējās izglītības iestāžu mācību vides modernizācija” ietvaros.

2021. augustā ģimnāzija pārdēvēta par Ludzas pilsētas vidusskolu.

Skolas direktori – Felicija Brice (1921-1923), Jānis Turkopuls (1923-1939), Kārlis Sangovičs (1939-1940), Staņislavs Rasnačs (1940-1941), Osvalds Jansons (1941-1944), Vladislavs Minčenoks (1944-1945), Jānis Pārpucis (1945-1946), Jāzeps Zīmelis (1946), Veronika Turčina (1946-1961), Zofija Vekša (1961-1962), Leonīds Bogdanovs (1962-1966), Jevģenijs Lazarevs (1966-1989), Janīna Kušnere (1989-1993), Veronika Putāne (1993-2006), Dzidra Dukšta (2006-2020), Andris Joksts (2020-2022), Gunārs Strods (kopš 2022.g)

 

Foto no grāmatas: Ludzas apriņķa skolu albums. 1937.gads.- Foto J.Stanko, Rīga

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs