Ludzas 2. vidusskola
Skolas sākumus varētu meklēt 1741. gadā, kad Ludzai bija apriņķa pilsētas statuss un šādās pilsētās bija tautas skolas. 1800. gadā Ludzā atvēra apriņķa skolu; bez tam te darbojās vēl šādas skolas: puisēnu un meiteņu, draudzes skola un 2 privātskolas meitenēm un zēniem. 1828. gada 4. novembrī Ludzā tika atklāta privāta izglītības iestāde—Ettingera sieviešu pansionāts. Pirmā draudzes skola bija atvērta 1846. gadā. Nākošajā gadā Ludzā tiek atvērta apriņķa divklasīgā skola. Pēc 1872. gada skola bija sešklasīga, vēlāk to pārveidoja par četrklasīgo pilsētas skolu. Skola uzņēma audzēkņus, kuri bija beiguši trīsgadīgo baznīcas skolu. 1912. gadā skolu sāka dēvēt par Augstāko pamatskolu. Ludzas 4-klasīgā vīriešu augstākā pamatskola darbojās līdz 1917. gadam. Skola izvietojās divās mājās (tagad Latgales iela Nr. 147 un Nr. 149)
1917. gada 14. decembrī Ludzā tika atklāta pilsētas četrgadīgā krievu ģimnāzija kurā mācības notika krievu valodā. Sākumā ģimnāzija tika izvietota S. Kruppa mājā (tagad – Rekaševas iela Nr. 14), vēlāk skolas vajadzībām noīrēta divstāvu māja tagadējā Latgales ielā Nr.147 (mājas īpašniece – I. Nikulina). Par tās direktoru tika iecelts tautskolu inspektors Sergejs Saharovs. Skolā strādāja šādi skolotāji – E.Voiničs, N.SIepkovs, O.Borisovičs, L.Pavliks, G.Melameds, N.Tolockis, M.Sčerbova, E.Treiguds, J.Bokums. 1920. gadā skolā mācījās 120 skolēni. Telpu trukuma dēļ, skola strādāja divās maiņās. 1921. gadā notika pirmais skolas izlaidums. Skolā strādāja – F.Borisovičs, L. Berziņa, G. Pedaļs, P.Suvorovs, S. Grabovskis, A.Selunskis, F. Štrauhs, N. Tolockis, S. Giķins, M. Ščerbova, S. Gurevičs, A. Gudlevskis, K.Feodorovs, A. Golovackis. 1922. gadā krievu ģimnāzija tika sadalīta un 1. septembrī savu darbību uzsāka atsevišķās ebreju un baltkrievu ģimnāzijas.
1924. gadā pilsētā darbojās Ludzas valsts vidusskola, kurā pamatklases bija latviešu valodā, bet paralēlklases – krievu valodā. Paralēlklases sanāca 80 skolnieki, galvenokārt no baltkrievu vidusskolas. 1929/1930. mācību gadā Ludzas valsts vidusskolā strādāja četras paralēlklases ar krievu macību valodu.
1926/1927. mācību gadā Ludzā tika atvērta Valsts krievu ģimnāzija. Skola atrādās Černicku (Černickis) mājā (tagad – Latgales 141). Skolas direktors – Ivans Poļakovs. Skolotāji – Anna Svenne, Marija Mikirova, Fedors Mikirovs, Mihails un Jekaterina Boļšesoļski un c. Skolas ārsts – Onisims Rekaševs. Viņš bija uzdāvinājis ģimnāzijai savu bibliotēku (vairāki tūkstoši grāmatu).
1935. gadā krievu ģimnāzija tika slēgta.
1935. gadu vidū krievu skola atradās Ludzas pamatskolas telpās.
Daudzus gadus skolēniem vajadzēja strādāt dažādos namos pielāgotās telpās. 1945. gadā skola atradās Petra Stolbošinska mājā (tagad Latgales ielā 107).
1951. gadā krievu vidusskola pārceļas uz jaunu ēku Ostrovska ielā (tagad Miglinieka ielā) . Ēkas trīsstāvu masīvais korpuss galvenajā fasādē izcelts ar rizālītu. Galvenajam korpusam, kas ir augstāks, piebloķēti sānu korpusi, kuru gludās, aklās plaknes ieejas daļā liek domāt, ka šeit ir bijis aplikatīvs plastiskais dekors, kas laika gaitā ir zudis. Ieejas daļa nav akcentēta ar kolonnām, bet izveidota kā iedziļināta aila, durvju vērtnes ir pārveidotas. Pirmo stāvu no otrā stāva atdala klasiskā profilējuma dzega. Logi ir iegareni un šauri, bez dekora apmalojuma. Aktu zāles atrašanās vietu jau fasādē izceļ lielās logu ailas. Fasādes noslēgumu akcentē stilam raksturīgā uzsvērtā dzega. Viens no 50.gadu tipveida projektiem.
1962. gadā tika izveidota divplūsmu skola, apvienojot latviešu Ludzas 1. vidusskolu un krievu Ludzas 2. vidusskolu. Ilgus gadus Ludzas vidusskolas darbu vadīja direktors Jevgēnijs Lazarevs.
1969. gadā tika izveidota atsevišķa pamatskola. Skolas direktore – A. Vinogradova.
1975. gada beigās tika iesākta Ludzas vidusskolas sporta zāles būvniecība.
1989. gadā Ludzas vidusskola tika reorganizēta, izveidojot Ludzas 1. vidusskolu (latviešu mācībvaloda) un Ludza 2. vidusskolu (krievu mācībvaloda). Ludzā 2. vidusskola tika izvietota mācibu korpusā Ostrovska (tagad Miglinieka) ielā 34/43 un Ludzas pamatskolas ēkā Ostrovska (tagad Miglinieka) ielā 27.
1992. gadā tika likti pamati jaunas skolas celtniecībai, taču līdzekļu trūkuma dēļ darbi tika pārtraukti.
2000. gadā Ludzas 2. vidusskolā tiek uzsāktas bilingvālās mācības.
2008. gada 19. jūnija ekspluatācijā tika nodota pilsētas sporta halle. Vienā ēkas spārnā izvietotas 2. vidusskolas klases, bet otrajā – sporta zāle un viss, kas saistīts ar sportu.
2009. gadā skolas ēka tika rekonstruētā, skola kļuva pieejama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
2018. gadā projekta ietvaros Ludzas 2. vidusskolas internāts tika pārbūvēts par dienesta viesnīcu.
Skolas direktori: S. Saharovs (1917-1922), I. Poļakovs (1926-1934), I. Smirnovs (1934-1935), A. Selunskis (1935-1940), I. Kaširenkovs (1940-1941), A. Sivačova (no 1944.g.), I. Davidovs, J.Krauklis (līdz 1955. g.), A. Grigorjevs (1955-1959), V. Dorožkina (1959-1960), L. Bogdanovs (1960-1965), J. Lazarevs ( 1965-1994), Z. Buliga (kopš 1994. g.).