Ludzas sporta skola
Ludzas rajona bērnu un jaunatnes sporta skola (BJSS) dibināta 1963. gada 1.septembrī ar vieglatlētikas un rokasbumbas nodaļām Ludzā un Kārsavā. Skolā sāka mācīties 121 audzēknis.
No 1968. līdz 1971. gadam darbojās šaha nodaļa, 1968.-1973.gadam – klasiskās cīņas nodaļa Zilupē un Ludzā. Sākot ar 1992. gadu skolā iekļauta svarcelšanas nodaļa, kas agrāk darbojās sporta biedrībā “Vārpa”. 2003. gadā septembrī tika atvērta futbola nodaļa.
Pirmais treneris rokasbumbā – Nikolajs Putāns, vieglatlētikā – Viktors Treikalis, svarcelšanā – Boriss Meļņikovs un Viktors Ivanovs, cīņā – Aleksandrs Bandurovs, futbolā – Ritvars Ruduks.
Pirmie sporta meistari rokasbumbā bija spēlētāji I.Kazinieks, I.Čerņavskis un J.Taukačs.
Pirmais sporta skolas direktors no 1963. gada līdz 1977.gada jūlijam – Nikolajs Putāns. 1977. gadā Nikolajs Putāns kā treneris aizgāja strādāt uz Murjāņu sporta internātskolu. No 1977. gada jūlija līdz 1986. gada septembrim BJSS direktors bija Anatolijs Stepkāns, no 1986. gada līdz 2010. – Alīna Gendele, no 2010. gada augusta – Elēna Fjodorova.
Pirmais mācību daļas vadītājs 1968. gadā bija Viktors Treikalis, 1969. gadā – Igors Smolins, Vladimirs Stoļarovs, 1970. gadā – Juris Ostaševs, no 1975. gada – Anatolijs Stepkāns, no 1977. gada – Nikolajs Piroženoks, no 1986. gada – Jeļena Visocka, no 1998.gada – Anna Brankova, no 2000. gada – Elēna Fjodorova, tagad – Olga Neško.
No 1963. līdz 1980. gadam sporta skolas metodiķe bija Irēna Novika. No 1980. līdz 1983. gadam metodiķes pienākumus pildīja Irēna Morozova, ilggadējā Ludzas vidusskolas skolotāja. No 1984. gada šo darbu veica Jeļena Visocka, 2001. – 2003. gadā Elēna Fjodorova, pašlaik – Anita Puncule.
Ludzā sporta skolā trenera pienākumus ir veikuši N.Putāns, V.Stoļarovs, V.Treikalis, L.Strekalovskis, R.Jahins, V.Laizāns, J.Sončiks, S.Rudušs, N.Piroženoks, B.Meļņikovs, J.Baranovs, I.Zalītīs, V.Nikitins, V.Ivanovs, Ē.Gutāns, V.Vlasovs, V.Ševcovs, M.Zālītis, N.Brīve. S.Tretjakovs, J.Brankovs, E.Laganovska, A.Bandurovs, A.Buķelis, I.Morozova, V.Visockis, A.Gendelis, A.Stepkāns, J.Ostaševs, M.Piroženoka, I.Smirnovs, A.Leščinskis, R.Zveginceva (Muiženika), I.Čerņavskis, A.Rutkovskis, L.Krole, O.Fots, A.Piroženoks, E.Zverjako, O.Neško, I.Afanasjevs, V.Dolgiļevičs, B.Kobilinska, A.Afanasjevs E.Fjodorova, In.Stepkāne, Il.Stepkāne, A.Narnickis, D.Žulins, M.Oļipovs, K.Klementjeva, V.Rimšs, K.Lisovskis, G.Dalibo.
Kārsavā – A.Ozols, P.Urtāns, G.Iļjenkova (Jakovļeva), A.Grebežs, V. Nikitins, I.Avota, R.Ruduks, V.Krišāns, M.Oļipovs.
Zilupē – A. Kairišs, R.Jahins, R.Miškins, J.Brankovs, S.Fenčenko, M.Matuļenko, V.Tutina, V.Rimšs.
Skola Ludzā savu darbu uzsāka luterāņu dievnama ēkā. 1977. gadā Ludzā ekspluatācijā nodota Sporta skolas zāle. Stadionā “Vārpa” nodegušās ēkas vietā tika uzcelta jauna 2 stāvu ēka ar svarcelšanas un trenažieru zālēm. 1997. gada beigās tika uzcelta Vieglatlētikas manēža, kur tika ierīkots tenisa korts. 2008. gadā uzcelta Sporta halle.
2001. gada skolā tika licencētas svarcelšanas, vieglatlētikas un handbola programmas, 2005.gadā licencēta arī futbola programma.
2008. gadā konkursā, kur vērtējā sporta skolas ar diviem līdz astoņiem sporta veidiem, Ludzas rajona sporta skola ieguva pirmo vietu. 2009. gadā skola nomainīja nosaukumu uz Ludzas novada sporta skolu.
2010. gadā energoefektivitātes projekta ietvaros Ludzas novada sporta skola tika siltināta.
2012. gadā Ludzas skolēni varēja izvēlēties jebkuru no četrām mācību programmām, Kārsavas nodaļā nodarbības notika vieglatlētikā un futbolā, bet Zilupes nodaļā – tikai vieglatlētikā. 2014. gadā 17 absolventiem tika izsniegtas apliecības par profesionālās ievirzes izglītības iegūšanu. Kopējas audzēkņu skaits gadā – ap 500.