Krūmiņu (Čivču) skola
Istras pagasta Čivču pamatskola pastāvēja no 1908. gada Čivču ciemā privātās telpās. 1921. gadā skola tika pārveidota par baltkrievu, bet 1930. gadā – par jaukto tautību pamatskolu. 1921. gadā skolā mācījās 65 skolēni, bet 1931. gadā — 72.
1937. gadā Čivču 4-klasīgo jauktu tautību pamatskolu pārdevēja par Krūmiņu jaukto tautību pamatskolu.
Līdz 1947. gadam skola bija izvietota trīs mājās, kas atradās tālu viena no otras, bet 1947. gadā to pārcēla uz vienu ēku Mazo Čivčišu ciemā, tādā veidā izveidojot jaukto tautu Krūmiņu 4-gadīgo sākumskolu. Par šīs skolas direktoru bija Vasilijs Lazarenko. Par pasniedzējiem skolā strādāja: Emīlija Sovane, Anna Averčenko, Aleksejs Čerkovskis, Ludmila Ohončenok.
Sakarā ar bērnu skaita pieaugumu bija vajadzība pēc jaunām telpām. Par skolas jauno mitekli kļuva Sološu muižas ēka, kurai tajā laikā bija viens stāvs. Skola kļuva par Krūmiņu 7-gadīgo skolu ar skolēnu skaitu no 60-100 bērniem. Par šīs skolas direktoru tika iecelts Staņislavs Leitāns. Par direktoriem strādāja – Leonīds Bogdanovs, Sarikovs, Filimons Ivanovs, Marija Šestakovskaja. Papildinājās arī skolotāju kolektīva sastāvs: Broņislava Višņakova – latviešu un vācu valodas skolotāja; Eleonora Boļšakova – latviešu valodas skolotāja; Sovatijs Boļšakovs – vēstures skolotājs; Rimma Pomanova; Irina Nikiforova; Aleksandrs Tereščenko; Mihails Belovs; Larisa Pozdņakova; Modests Šestakovskis – fizkultūras skolotājs; Kuzma Višņakovs; Jefimija Jurčenko; Nils Jurčenko – pionieru vadītājs.
1954. gadā ēkai uzcēla otru stāvu. Skolotāji dzīvoja muižas kalpiem domātajā mājā, bet 1967. gadā netālu no baznīcas viņiem tika uzcelta trīsstāvu māja ar divpadsmit daļēji labiekārtotiem 2-istabu dzīvokļiem.
Ar skolēnu skaita samazināšanos, mainījās arī skolas statuss – 1954. gadā no 7-gadīgās tā kļuva par 4-gadīgo. Skola pastāvēja līdz 1969. gadam. Par pēdējo tās direktoru bija Janīna Matvejenko.
Foto no personīgā arhīva un no grāmatas: Ludzas apriņķu skolu albums / foto J. Stanko , Rīga, 1937