Ludzas arodskola
Pēc 1904. gada pilsētas ģimnāzijā tika atvērta Arodizglītības klase. Skolēni varēja apgūt atslēdznieka – kalēja amatu.
Dibinot arodskolu 1923. gadā tika ieplānotas divas nodaļas: mehānikas un galdnieku. Tā kā galdnieku nodaļai nepieteicās pietiekošs skolnieku skaits, tad to nemaz neatvēra. Organizēt galdnieku nodaļu izdevās tikai 1928./29. mācību gadā.
Līdz 1926./27. mācību gadam skola atradās tikai apriņķa valdes piešķirtā ēkā. 1926./27. mācību gadā pie skolas atradās internāts ar apmēram 50 skolniekiem. Pēc 1928. gada arodskolas klases darbojās jaunuzceltajā Ludzas pilsētas ģimnāzijas 3. un 4. stāvā. Lai iepazīstinātu sabiedrību ar skolnieku izstrādājumiem, katru gadu pavasarī tika rīkotas skolnieku darbu izstādes, kuras bijušas plaši apmeklētas. Parasti izstādes beigās tika izpārdoti mācību gada laikā veidotie skolnieku darbi.
1935./1936. mācību gada beigās skolnieku skaits bija 158. 1936. gadā Ludzas valsts arodskolu beidza 22 skolēni, starp tiem 11 skolēni beidza mehānisko nodaļu un 11 galdnieku nodaļu.
Ar 1936. gada 1. augustu Ludzas valsts arodskolā tika atvērta kalēju nodaļa. Skolu apmeklēja 170 skolnieki, kuri tika sadalīti divās nodaļās: mehāniskā nodaļa (dzelzsgriezēji-atslēdznieki un kalēji-atslēdznieki) – 110 un galdnieku nodaļa – 60.
1936. gada beigās pēc arhitekta Blankenburga projekta būvuzņēmējs Tihanovs sāka celt jaunu piebūvi pastāvošai arodskolai. Šī jaunā celtne tika celta pēc visām tā laika prasībām ar lielām, ērtām un gaišām telpām. 1937. gada 24. oktobrī notika Ludzas valsts arodskolas karoga un skolas ēkas jaunbūvētā korpusa iesvētīšanas svinības. Sarīkojumā piedalījās Izglītības ministra biedrs J.Čamanis.
Trīsdesmito gadu otrajā pusē Ludzas arodskolas audzēkņi uzbūvēja planieri. Ar planieri lidoja diezgan reti.
1944. gada 29. augustā tika izveidota Ludzas 5. arodskola un tajā tika uzņemti 145 audzēkņi. Arodskola sagatavoja atslēdzniekus, sarkankoka galdniekus (luksusmēbeļu galdniekus), remontatslēdzniekus.
Pēc 1953. gada septembra tā tika pārkārtota par lauksaimniecības mehanizācijas arodskolu Nr. 8, kurā sāka sagatavot lauksaimniecības speciālistus: traktoristus, kombainierus, linu kombainierus, remontatslēdzniekus.
1960. gadā sakarā ar audzēkņu kontingenta paplašināšanos un labāku apstākļu izveidošanos lauksaimniecības mehanizācljas skola tika pārcelta uz Zilupi. Ar to skolas vēsturē aizsākās jauns posms.
Skolas direktori – Jānis Rozenfelds, Nikolajs Rjazancevs, Pāvels Dobroskoks, B.Avksentjevs, Jurijs Iļjenkovs-Tumovs.
1934. gadā skolas direktors Jānis Rozenfelds apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.
Foto no grāmatas: Ludzas apriņķu skolu albums / foto J. Stanko , Rīga, 1937