Ludzas ebreju kopienas skolu vēsture sakās ar 1784. gadu.

1865. gadā Ludzā tika atklāta krievu gramatikas skola ebrejiem, kurā mācījās 62 zēni. Tajā pat gadā tika atklāta konfesionālā skola ,,Talmud Tora” (Toras mācība). 1887. gadā tika atklāta vēl viena ,.Talmud Tora”, kurā kopā ar reliģiskā satura priekšmetiem tika mācīta arī krievu valoda un matemātika. Mācību laiks Talmud Tora ilga aptuveni 6 gadus, bez maksas mācījās zēni no 6 līdz 12 gadu vecuma

1910. gadā pilsētas iedzīvotāji M.Levins un G.Melameds atklāja skolu, kura atšķīrās no pārējām ar to, ka dominējošā loma bija cionistu idejām un ivrit valoda tika mācīta ne kā svēto rakstu valoda, bet kā sarunvaloda ikdienas lietošana. Skolā mācījās 601 skolēns. Pēc diviem gadiem tā tika slēgta.

Pēc statistikas datiem, uz 1914. gadu Ludzā darbojās divas ebreju pamatskolas – vīriešu un sieviešu.

1922. gadā tika atvērta ebreju ģimnāzija. Tajā mācījās 114 skolēni. Skolas direktors Genehs Gurevičs. 1922. gadā ģimnāzijā strādāja šādi skolotāji: J.Bokums – latviešu valoda, Latvijas vēsture, G.Gilkins – ivrit un idiš valodas, G.Gurevičs – ebreju vēsture, ģeogrāfija, ievads filozofijā, A.Selunskis – vispārīgā vēsture, G.Gudļevskis – zīmēšana, mākslas vēsture, Š.Blumenfelds – matemātika, fizika, kosmogrāfija, P.Rutkovskis – ķīmija, krievu valoda, vingrošana, M.Ginsburga – dabas zinības, ivrit valoda, M.Ginsburgs – vācu valoda, P.Švarcbarte – latīņu valoda, M.Boļšesoļskis – matemātika. Par skolas ārstu strādāja Samuils Gurevičs. 1930. gadā ģimnāzijā tika ieviesta komercskolas mācību programma. Līdz ar to ģimnāzijas 1. un 2. klases mācītas pēc ģimnāzijas programmas, bet 3. un 4. – pēc komercskolas programmas. Komercskolā tika mācīti šādi priekšmeti: ticības mācība, ebreju vēsture, latviešu, idiš, ivrit, krievu, angļu valoda, matemātika, komercmatemātika, fizika, ķīmija, tehnoloģija, Latvijas vēsture, vispārīgā vēsture, politekonomika, kooperācijas mācība, likumu zinības, saimnieciskā ģeogrāfija, korespondence, zīmēšana, mašīnrakstīšana, stenografija, vingrošana. No 1933. gada tika ieviesta militārā apmācība.

Skola pastāvēja līdz 1934. gada 27. augustam, kad tika slēgta mazā skolnieku skaita dēļ.

Ludzā darbojās arī ebreju pamatskola, kura tika atklāta 1918. gadā. Skolas direktora pienākumus vairākus gadus pildīja Moisejs Ginsburgs. Uz 1922. gadu skolā strādāja šādi skolotāji: A.Gamza, Z.Gilkins, H.Melameds, H.SIoboda, F.Vainšteina, H.Kagans, H.Gurevičs. Telpu trūkuma dēļ skolēni mācījās divās maiņās. Diena sākās vienmēr ar rīta lūgšanu. Stundas ilgums – 45 minūtes un 5 minūtes starpbrīdis. Ebreju pamatskolā tika mācīti šādi priekšmeti: ivrit, idiš, latviešu, krievu, vācu valodas, rēķināšana, ģeogrāfija, dabas zinības, vingrošana, zīmēšana, rokdarbi, dziedāšana, vecākajās klasēs-fizika, vēsture, reliģijas ētika. Skolas slēgšanas datums nav zināms.

Pamatskola, kurā mācības notika idiša valodā, tika atvērta 1919.gadā.  Ebreju «idiš» skola atradās trīsstāvu lielajā pamatskolas apakšēja stāvā. 1934. gadā ebreju pamatskolas ar «ivrit» un «idiš» valodām apvienotas vienā skolā. Ebreju pamatskolas pārzinis bija Gilkins. Apvienotā ebreju pamatskola atradās trešajā stāvā. Skolas slēgšanas datums nav zināms

.