Pudinavas pamatskola atradās Mērdzenes pagastā. Pēc Ludzas apriņķa skolu inspektora O. Svennes datiem minēta 1865. gadā.  1897. gadā atvērta Mihalovas draudzes pamatskola. Pēc citām ziņām, Mihalovas draudzes pamatskola pie baznīcas bija izveidota 1872. gadā. Tā bija 3-gadīgā krievu pamatskola, ko apmeklēja ap 100 zemnieku bērnu no apkārtējām sādžām. 1905. gadā skolēnu skaits bija ap 130 un skolā strādāja 2 skolotāji – Konstantīns Baranovskis un Vladimirs Šaikovskis. Darbojās internāts, kurā mitinājās 40 skolēni. Internātā strādāja Jekaterina Drozdova.

1920. gadā Mihalovas baznīcas pārzinis Nikanors Trubeckojs speciāli vietējai krievu skolai uzcēla un iznomāja telpas iepretī baznīcai. 1920. gadu un 1930. gadu sākumā tā bija sešgadīgā skola. 1936. gadā to nācās pārveidot par četrgadīgo un pārcelt uz Krievu Stiglovas sādžu, uz Filipa Guseva māju, kur skola atradās divus gadus, bet pēc tam tika slēgta. 1940. gadā šeit tika atkal atvērta skola.

Mihalovas krievu skolā no 1920. gadu sākuma līdz 1934. gadam par direktoru strādāja Iļja Astaškevičs. Viņa sieva Anna Astaškeviča – pasniedza lasīšanu un krievu gramatiku. Latviešu valodu bērniem mācīja Milda Solovjova. Ilgus gadus te par skolotājiem pirmskara gados strādāja Anna Voiniča, Klaudija Zaharova, bet vēl agrākā periodā (1910. – 1920.g.) skolas direktors bija P. Budnikovs. 1930. gadu vidū par direktoru neilgi strādāja Andrejs Millers, pēc viņa pārcelšanās uz Krievu Stiglovu – Deniss Vasiļjevs.

No 1946. gada skola atradās N.Trubeckoja mājā Rītupes krastā.

Kopš Pudinavas krievu skolas atjaunošanas 1940. gadā par direktoru šeit četrus gadus strādāja Grigorijs Solovjovs, tad līdz 1946. gadam – Ņina Popova, kuru nomainīja Vasilijs Artemčuks. 11 gadus, līdz 1961. gadam, skolas darbu vadīja Mitrofans Matvejevs. Tālāk skolas vadīšana nonāca Nikolaja Grigorjeva rokās, kura laikā tika nodota ekspluatācijā jaunā skolas ēka, kas tika uzcelta par kolhoza līdzekļiem 1964. gadā. No tā laika par Pudinavas skolas direktori strādāja Valērija Kudare. Par skolotājiem strādāja – Espers Gudkovs, Vasilijs un Nikolajs Potihoņini, Anna Voiniča, Valentīna Avotiņa, Lidija Osipāne, Ļubova Jakovļeva. 1950. gadu sākumā šurp atnāca strādāt pedagogi Anna Tihomirova, Marija Čapkovska (Gruzdova), Antoņina Buzinova.

Pudināvā arī bija četrgadīgā latviešu skola, kur strādāja skolotāji Ņina Pugoviča (Ļebedeva), Vera Bule, Vera Dundure, Felicija Lipkova, Jūlija Ramislova, Leontīne Bule. 1950. gadā Pudinovas skolai pievienojās Mērdzenes četrgadīgā latviešu skola. 1953. gadā tā tika apvienota ar Mērdzenes skolu un pārcēlās uz Mērdzeni. Attiecīgi apvienojās arī skolotāju kolektīvi.

1964. gadā tika izveidota divplūsmu skola, kas pastāvēja līdz 2000. gadam. Tad Pudinavas pamatskola darbojās tikai latviešu valodā. Šīs skolas skolotāji: Valērija Kudare (direktore), Konstantīns Kudars, Lidija Masele, Helēna Zelča, Valentīna Kļaviņa, Antoņina Novika, Emīlija Kozlovska, Genovefa Lipska, Marija Sprukte, Jevgeņija Novika, Janīna Pļenkova, Nikolajs Grigorjevs, Ļubova Jakovļeva, Marija Gruzdova, Antoņina Buzinova, Zinaīda Ivanova.

2000. gados skola tika izvietota 2 ēkās – 1.–4. klase un pirmskolas iestāde atradās Mērdzenē, 5.–9. klase mācījās Pudinavā. 2006. gadā skolā mācījās 90 skolēni, 58 no tiem Pudinavā. Skolas nosaukums – Pudinavas pamatskola.

2006. gadā tika iesvētīts Pudinavas skolas karogs.

2008. gadā skolai Mērdzenē sāka celt piebūvi un jauno sporta zāli. 2009. gada sākumā Pudinavas skola tika pārcelta vienā ēkā – Mērdzenē. 2009. gada rudenī sāka darboties sporta zāle. Pudinavas pamatskolas nosaukums mainīts uz Mērdzenes pamatskolu.

Pudinovas skolas direktors – Valērija Kudare, Jānis Bulis.