1898.gadā Kārsavā tika atvērta tējnīca, bet trīs gadus vēlāk pie tās – pirmā visā novadā bezmaksas tautas bibliotēka – lasītava.

1900.gada 1.martā tējnīca un bibliotēka sāka strādāt ar kopēju nosaukumu – Tautas nams un atradās dakterim E.Kalgutam piederošā ēkā. Bibliotēkā – lasītavā bija pieejami vairāki periodiskie izdevumi, kā arī grāmatas pēc šādām sadaļām: garīgi tikumiskā, vēsturiski ģeogrāfiskā, daiļliteratūras, lauksaimnieciskā, dabaszinātņu un medicīnas, sabiedrisko un juridisko zinātņu, uzziņu un ugunsdzēsības, kā arī bērnu sadaļa. Bibliotekārs bija arī kasieris, pārdeva pastmarkas un krājmarkas un bija atbildīgs par gramofona darbību Tautas namā.

20.-30.gados bibliotēkas Kārsavā tika atvērtās pie dažādām biedrībām. 1924.gadā dibināta Kārsavas Latviešu biedrība, kur darbojās arī bibliotēka (267 sējumi). Vēl bija Krievu kultūras veicināšanas biedrības bibliotēka (726 sēj.) un ebreju dzejnieka S.G.Frupa bibliotēka (2410 sēj.). Diemžēl bibliotēku krājumi netika saglabāti.

Pēc II.Pasaules kara, 1945.gadā tika dibināta pilsētas publiskā bibliotēka (400 sēj.), tai tika atvēlēta neliela istabiņa ugunsdzēsēju depo telpās. Pirmā bibliotēkas vadītāja R.Bankoviča. No 1946.g. līdz 1961.g. bibliotēku vadīja Š.Sorokina. No 1959.gada līdz šim laikam bibliotēka atrodas Kārsavas kultūras nama telpās. No 1964.g. līdz 1969.g. bibliotēku vadīja Lilija Bindemane, tad vienu gadu T.Burbo. No 1971.gada par bibliotēkas vadītāju iecēla Ņinu Aleksejevu, kas kopā ar Jekaterinu Kirovaini un Antoņinu Neško nostrādāja bibliotēkā līdz pat pensijas vecumam. Bibliotēkas krājums gadu gaitā papildinājās gandrīz līdz 40 tūkst. eks. No 1989. gada bibliotēkas vadītāja ir Inta Jurča.

2009.gadā tika veikta pilsētas bibliotēku reorganizācija – apvienotas pilsētas un bērnu bibliotēka, izveidojot vienu – Kārsavas pilsētas bibliotēku ar divām struktūrvienībām: pieaugušo apkalpošanas nodaļu un bērnu apkalpošanas nodaļu. 2010.gada septembrī bibliotēkai tika pievienota vēl viena struktūrvienība – Malnavas pagasta Bozovas bibliotēka, kura reorganizēta par ārējo apkalpošanas punktu. 2004.gadā bibliotēkā tika izveidota interneta lasītava, kur lietotājiem bez maksas pieejami 9 datori.

Kārsavas pilsētas bērnu bibliotēka dibināta 1952.gadā. Vairakkārt pārvietota uz dažādām telpām – bij. Luterāņu dievnamā, tad Vienības ielā – 61 (tagad. vet. aptiekas ēka), līdz beidzot 1959.gadā izvietojās jaunuzceltajā Kārsavas kultūras namā.

1954.g. bibliotēkā bija 333 lasītāji, krājums- 3495 eks. Lasītāju skaits līdz pat mūsdienām nav daudz mainījies. 2007.gadā bibliotēkā bija reģistrēti 368 lietotāji, 2013.gadā – 230. Krājums gadu gaitā pieauga līdz 17337 eks. 2007.g., bet pēc reorganizācijas veicot krājumu optimizāciju – 4300 eks.

Bibliotēku vadīja Jevģenija Mežale 1952.g., Ņina Aleksejeva no 1953.-1971.g., Jevgenija Homčenko no 1971.-1987.g., Inta Jurča no 1987.-1989.g. un Aija Paršova no 1989.g līdz reorganizācijai 2009.gadā, kad bibliotēku apvienoja ar pilsētas bibliotēku.

 

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēks datu bāzēs

Ziņas sniedza Kārsavas bibliotēkas vadītāja Inta Jurča

Uz 1.foto – Ņ.Aleksejeva, A.Neško, J.Kirovaine 1980.gados

uz 2.foto – N.Aleksejeva un J.Homčenko 1980.-jos gados