Lauderu bibliotēka
Lauderu pagasta bibliotēka atrodas Lauderu ciemā. Tās vēsture ir neatraujami saistīta ar visa pagasta vēsturi un ar cilvēku likteņiem.
19.gs. Dzimtbūšana. Kā atmiņa par to laiku ir saglabājusies ēka, kurā dzīvoja muižnieki. Līdz 1914.gadam Ļauderu muiža piederēja P.F.Aļhimovičam, bet 1914.gadā to nopirka Olga Trapnova. Saglabājusies arī muižas parka daļa. Liepu aleju gan 2005.gadā jaunie īpašnieki drošības apsvērumu dēļ izzāģēja (muižas ēkās pašreiz ir izvietots bērnu aprūpes centrs ,,Bērnu oāze”).
Ulmaņa laikos ciemata iedzīvotāji izmantoja to apstākli, ka dzīvoja ezera krastā, nodarbojās ar zvejniecību. Lielā Laizanu ģimene ķēra zivis pārdošanai, tādā veidā pelnot sev iztiku.
Netālu no ezera bija 6-gadīgā skola. Vienīgā krievu skola apkaimē. Ludmila Nikolaja m. Baranova, bijusī skolotāja atceras, ka pirms kara šo skolu gribējuši no krievu skolas pārveidot par latviešu, bet skolas vadītājs Eigima kungs vasaras brīvlaikā savāca parakstus, lai skola būtu krievu valodas apmācība. Tāpat kā tagad, arī tajos gados iedzīvotāji ciematā pārsvarā bija krievi.
Lielā Tēvijas kara laikā vācieši pārvērta skolu par atpūtas bāzi, bet atkāpjoties, sadedzināja. Tikai divi bērzi glabā tā laika atmiņas. Pēckara gadi bija smagi, iegādāties grāmatas bija grūti. Šeit palīgā nāca bibliotēka.
Lauderu bibliotēkas vēsture ir saistīta ar Pļepļu ciemu. Vēl līdz karam Pļepļu ciemā dzīvoja Kuškisa kungs – saimnieks ar ģimeni, viņam bija divi bērni. Strādāja viņš Zilupē par vecāko mežzini. Kara laikā viņš pamata savu māju un aizbrauca uz Rīgu. Māja stāvēja netālu no sovhoza laikā uzceltajiem zirgu staļļiem, ceļa Lauderi-Blonti-Lauderi kreisajā pusē. Gadu māja stāvēja tukša, tad tajā izvietoja ciema Padomi, ,,sarkano stūrīti”, klubu. Drīz sarkanais stūrītis pārvērtās par Pļepļu bibliotēku. Tā bija viena neliela istaba. Grāmatas izsniedza ciema Padomes sekretāre Tamāra Piraženoka. Grāmatu fonds pakāpeniski auga, un radās vajadzība pēc cilvēka, kurš veiktu tikai bibliotekāra pienākumus. 1948.gadā darbā bibliotēkā stājās Tamāras Piraženokas brālis – Jevgenijs (Fjodora d.) Piraženoks. Nostrādāja viņš neilgi, jo viņu pārcēla darbā uz partijas rajona komiteju. J.Piraženoku nomainīja kāds jaunietis Nikolajs Moskalenko. Lasītāja, kurā tajā laikā bija skolniece, atceras: ,,Koka ēka. Bibliotēkā bija augsta barjera. Aiz barjeras atradās koka plaukti. Grāmatu bija ļoti maz, ap 300-500 eksemplāru. Grāmatām bija mazs formāts, plāni vāki. Bibliotekārs bija ļoti jauns, pats izdeva grāmatu pāri barjerai. Lasītājs šķirstīja, skatījās, ja grāmata patika – ņēma.”
1952.gadā notika Pļepļu un Lauderu ciema Padomju apvienošana. Tā bibliotēka Pļepļos tika likvidēta un visas grāmatas pārveda uz Lauderiem, kur ciema Padomē iedalīja nelielu istabiņu. Ēka Pļepļos tika pārdota Ludzas katoļu draudzei un pārvesta uz Ludzu. Padome un līdz ar to arī bibliotēka atradās nelielā mājiņā ar lieveni, kas bija vērsts uz Lauderi-Nirza-Ludza ceļa pusi. Ēka atradās pretī tagadējai Viktora Filipenoka mājai. Šeit tika izvietots arī pasts. Pēc pārcelšanās uz centru bieži sāka mainīties bibliotēkas vadītāji. Iespējamie iemesli tam varēja būt zema darba alga un slikti darba apstākļi. Bibliotekārs strādāja gadu – divus un tad viņa vietā nāca cits.
Viena no bibliotekārēm, kura strādāja tajā bibliotēkā, Sofija Fjodora m. Filipenoka atceras: ,,Par bibliotekāri es strādāju divus gadus, no 1960.–1962.g. Bibliotēku pieņēmu no Jevgenijas Ivana m. Kravčenko. Viņa bija no mūsu pagasta Hodorovas ciema, strādāja no 1958.–1960.g., jo viņa tika pārcelta par instruktoru uz partijas rajona komiteju pie rajona pirmā sekretāra Tihomirova. Bibliotēkai bija iedalīta viena istaba, ļoti maza. Bija ļoti auksti, sienās bija šķirbas. Fonds nebija liels. Grāmatas bija izvietotas uz diviem divpusējiem un četriem vienpusējiem plauktiem. Literatūra bija izvietota pa nodaļām: daļliteratūra un nozaru. Ļoti liela uzmanība tika pievērta politisko grāmatu izdošanai. Tajā laikā bija trīs inventārās grāmatas. Katalogu nebija. Es tiku uz vienu mēnesi aizsūtīta uz kursiem Rīgā. Mācījos rakstīt bibliotēkas rokrakstā. Tā sāku veidot alfabētiskos un sistemātiskos katalogus. Nekādu kartotēku man nebija. Lielos svētkos kopā ar klubu rīkojām lielus masu pasākumus. Bibliotēkā rīkoju nelielas izstādes. Pamatā lasītāji bija skolēni. Bija divas lielas izbraukuma bibliotēkas Cucuros un Sološos. Vienu reizi biju uzaicināta uz skolu, stāstīju par bibliotēkas lietošanas noteikumiem. Pats aktīvākais lasītājs man bija Pjotrs Dubro – mehanizators no Streļcovo ciema. Alga bija 48 rubļi mēnesī, naudu maksāja Ciema padomē. 1962.gadā nodevu bibliotēku Marijai Ioničenokai, kura tajā nostrādāja 1962.-1963. gados. Lija Borščenko strādāja 1963.-1965.g., Nadežda Šuranova – 1965.-1966.g., Galina Litčenko – 1966.-1970.g.”
Ciemata iedzīvotāju skaits pieauga, ciema Padomes darbiniekiem radās nepieciešamība pēc lielākām telpām. Un 1964.gadā ciema Padomi, pastu, med. punktu un bibliotēku pārcēla uz citu ēku. Tā bija liela koka māja. Līdz tam māja piederēja skolotājam Jevstafijam (Jegora d.) Hruckim, kurš tajā gan dzīvoja, gan uzturēja skolu. Pats dziedāja baznīcas korī, bija ļoti cienījams cilvēks ciemā. Apbedīts Lauderu pareizticīgo baznīcas teritorijā. Pēc viņa nāves dēls pārdeva māju ciema Padomei par 10 300 rubļiem. Uz dažus gadus ciema Padome šo māju bija piešķīrusi M.Lavreņevam, bet drīz viņš nopirka savu māju. Līdz ar to bibliotēka tika pārcelta uz šo skolotāja Hrucka māju. Māja atradās pus kilometra attālumā no ciemata centra netālu no mājas, kur tagad dzīvo Nikolajs Boroda. Tomēr vietas joprojām tajā bija maz.
1966.gadā bibliotēkā sāka strādāt Galina Litčenko. Strādājot bibliotēkā viņa neklātienē pabeidza Rīgas kultūras darbinieku tehnikumu. Saņemot vidējo speciālo bibliotekāra izglītību, Galina turpināja ieviest kārtību katalogos, veda tematiskās kartotēkas. Tā laika inventāra grāmatā ir kārtīgi un pareizi ieraksti. Kopā ar klubu tika gatavotas programmas dažādām jubilejām. Bibliotēkā tika rīkotas grāmatu izstādes. Darbojās tās pašas izbraukuma bibliotēkas Sološos un Cucuros. Galinas darba alga bija 72,50 rubļi, no kuriem 2,50 viņa saņēma par specizglītību. 1970.gadā viņa aizgāja no darba, aizbrauca uz Rīgu strādāt rūpnīcā ,,Alfa”.”
Nākamajos gados bibliotēkā strādāja nepastāvīgi darbinieki. Ivans Prokopenko no 1970.-1971.g. – jauns, jautrs, enerģisks puisis. Nostrādāja bibliotēkā vienu gadu pirms došanās uz armiju un atstāja labas atmiņas par sevi: piedalījās pašdarbībā, uzstājās, spēlēja ģitāru. Pēc Ivana vēl vairākus gadus tika izmantoti viņa savāktie scenāriji.
1971.gada augusts – 1972.gada septembris. Bibliotēkā strādāja meitene pēc vidusskolas beigšanas – Marija (Mihaila m.) Matvejenko. Viņa bija pilnīgs pretstats Ivanam – noslēgta, nesabiedriska. Viņai ļoti nepatika lauki, sapņoja aizbraukt uz pilsētu. Nostrādāja bibliotēkā tikai gadu un aizbrauca uz Rīgu.
Bibliotēku Marija nodeva Rimmai (Timofeja m.) Klovanei, kas tajā laikā strādāja maizes ceptuvē Zilupē par brigadieri. Tas notika 1972.gada septembrī. Viņai piezvanīja Lauderu ciema Padomes priekšsēdētāja M.F.Bondarenko: ,,Meklējam bibliotekāri. Vai negribi atgriezties mājās?”. Rimmai bija 34 gadi, ģimenes dzīve izjuka, un viņa nolēma pamēģināt. Tomēr galvenais iemesls tam, ka Rimma piekrita, bija viņas mīlestība pret grāmatām. Viņa pieņēma 9000 eks. grāmatu fondu. Lasītāju bibliotēkā bija maz, jo tā atradās 0,5 km no ciemata centra. Uz bibliotēku gāja tad, ja gāja uz pastu vai ciema Padomi. Pārsvarā lasītāji bija bērni – skolēni, bērnu nama bērni, kurš atradās ciematā līdz 1987.gadam.
1974.gadā sākās jauns posms bibliotēku dzīvē – sākās bibliotēku tīkla centralizācija. Lauderu ciema bibliotēka kļuva par Ludzas rajona centrālās bibliotēkas filiāli. Jaunas grāmatas tagad tika saņemtas no centrālās bibliotēkas komplektēšanas un apstrādes nodaļas. Notika arī dažas izmaiņas grāmatu uzskaitē. Grāmatas, kuras bija bibliotēkā līdz centralizācijai, bija ierakstītas inventārajās grāmatās (6 grāmatas), bet no jauna saņemtajām – izveidots kontroles katalogs ar visiem datiem par saņemto grāmatu.
1975.gadā pastu pārcēla uz centru un viena istaba atbrīvojās. Jau tad grāmatu bija diezgan daudz un tās nebija kur likt. Vienu svētdienu Rimma kopā ar vīru izzāģēja sienu starp bibliotēku un pasta telpu, par saviem līdzekļiem nopirka krāsu un nokrāsoja grīdu, izvietoja plauktus. Tā bibliotēka ieguva vēl vienu telpu, kur tika izvietota bērnu literatūra.
Šajā laikā bibliotēkā jau ir sava kartotēka: ģimeņu kartotēka, skolēnu kartotēka.
Darba algu bibliotekārei joprojām maksā ciema Padomē – 66 rubļi.
1977.gadā Rimma aizgāja strādāt uz ciema Padomi par sekretāri. No 1977.-1978.gadam tikai vienu gadu bibliotēkā nostrādāja Tatjana Filipenoka.
1978.gadā bibliotēkā sāka strādāt Lilija Mošerenoka. Tas bija sirsnīgs, domājošs strādnieks. Neklātienē Lilija iestājās Rīgas kultūras darbinieku tehnikumā bibliotekāru nodaļā, bet pēc gada mācības pamata.
No 1981.gada jūnija pēc vidusskolas beigšanas bibliotēkā sāka strādāt Jelēna Daņilova. Viņa 1985.gadā beidza Rīgas kultūras darbinieku tehnikumu un ieguva specialitāti bibliotekāre.
1982.gada ziemā bibliotēku pārcēla uz ciemata centru – uz kluba-kantora ēku. Bibliotēka tika izvietota otrajā stāvā vienā istabā, kuras platība bija 36 m2. Vietas bija maz. 1989.gadā blakus atbrīvojās kabinets, kurš tika atdots bibliotēkai. Tajā tika izvietota bērnu literatūra. Kopējā bibliotēkas platība līdz ar to sastādīja 52 m2.
No 1982.–1990.gadam darba algu bibliotekāre saņēma no Ludzas kultūras nodaļas, pēc tam atkal sāka maksāt ciema Padome. Sākot no 1990.gada darba alga bieži mainās: 1992.gadā tās kopējā summa sastādīja 18495 rubļu; 1993.g. – 451 latu, t.i., 90200 rubļu. Darba alga un alga par telpu uzkopšanu 1993.gada decembrī sastādīja 39,63 latus.
Mainījās arī uzskaite. 1991.gadā atkal tika ieviesta inventāra grāmata. Sešu veco inventāra grāmatu un kontroles kataloga vietā bibliotēkā grāmatu uzskaite tiek vesta trijās jaunās inventāra grāmatās. Visās grāmatās vecie inventārie numuri tika nomainīti uz jauniem.
1992.gadā ļoti samazinājās bibliotēkas fonds, jo tika norakstīts daudz politiska satura grāmatu.
1992.gada novembrī Lauderu bibliotēka pārcēlās uz plašām telpām (divas lielas istabas ar palīgtelpām, agrāk tajās bija pirmsskolas vecuma bērnu grupa), kuras atradās Lauderu bērnudārza ēkā. Tagad bibliotēkas platība bija 152,5 m2. Bibliotēkā centrālā apkure nedarbojās, bija uzbūvētas 2 apaļās krāsnis, pa vienai katrā istabā. Telpās bija diezgan auksti. Pēdējos gados fonds samazinājās un tika izvietots uz 6 divpusējiem un 5 vienpusējiem plauktiem. Fondu pārsvarā sastāda daiļliteratūra. 1992.gadā notika grāmatu pārvērtēšana, jo Latvijā tika ieviesta Latvijas nauda. Bet 1993.gadā notiek vēl viena pārvērtēšana sakarā ar lata ieviešanu.
Uz 1993.gada beigām Lauderu pagasta bibliotēkā reģistrēti 220 lasītāji, no kuriem 57 bija bērni. Pārsvarā lasītāji bija Lauderu 9-gadīgās skolas skolēni un bezdarbnieki. Liels pieprasījums bija pēc periodikas, jo cilvēki, kuriem nebija darba, nevarēja izrakstīt avīzes un žurnālus, kuru cena bija diezgan liela.
Uz 1995.gada beigām pagastā bija 589 iedzīvotāji, līdz ar to lasītāju skaits bibliotēkā – 216, t.sk., 60 bērni. Pārsvarā tiek lasītas grāmatas krievu valodā. Gada laikā notika 10 pasākumi pieaugušajiem un 6 – bērniem: grāmatu skates, literatūras atklātās skates, izstādes, pārrunas u.c. Bibliotēka aktīvi iesaistījās materiālu vākšanā dažādiem svētkiem bērnudārza un skolas bērniem. Pastāvīgi tika vākti novadpētniecības materiāli. Tika saņemtas 109 jaunas grāmatas. Veikts arī neliels verandas un skursteņa remonts. Turpmākajos gados grāmatas tika iegādātas un norakstītas līdz ar to grāmatu fonds (ap 5000 eks.) pārsvarā nemainījās. Lasītāji labprāt lasīja periodiskos izdevumus. Bibliotēkā katru gadu tika veikts kosmētiskais remonts. Pagastā dzīvoja divi lasītāji – invalīdi, kuriem grāmatas bibliotekāre nesa uz mājām. Darba gaitā pastāvīgi tika remontētas bojātās grāmatas un žurnāli.
Mūsu pagasta teritorijā atrodas Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca. 2002.gadā mācītājs nodeva bibliotēkai baznīcas arhīva dokumentus, kuri datēti sākot no 1845.gada līdz mūsdienām. Piecus mēnešus dokumenti tika šķiroti, restaurēti un sistematizēti. Tas lika pamatu bibliotēkas muzeja izveidei.
2003.gadā tika likvidēta Lauderu pamatskola un bibliotēkai tika nodoti 1403 eks. iespieddarbu. Līdz ar to bibliotēkas fonds papildinājās.
Bibliotēka atradās bērnudārza telpās. Šī ēka tika celta 1986.gadā un 17 gadu laikā tajā netika veikts remonts. Radās nepieciešamība pēc kapitālā remonta. 2004.-2006.gadā bibliotēkā daļēji tika izremontēts jumts, veikts iekštelpu remonts – vienā telpā nomainīta linoleja, pielaboti logi, izveidota atsevišķa telpa muzejam.
2005.gadā bibliotēka saņēma pirmo datoru ar printeri, nodrošināts pastāvīgs interneta pieslēgums. 2006.gadā bibliotēka saņēma otru datoru, kurš tika izmantots apmeklētāju vajadzībām.
Ziņas sniedza Lauderu pagasta bibliotēkas vadītāja V.Klovane