Ludzas bibliotēka

Pirmais Ludzas grāmatu veikals atvērts 1883.gadā. Tas atradās tagadējā K.Barona ielā un piederēja A.Sujeram. Jau 1884.gadā pie šī veikala atvēra publisko bibliotēku. 1888.gada tās fondos bija 1116 grāmatas, bet lasītāju skaits – 44, t-sk. 38 vīrieši un 6 sievietes.

Otru bibliotēku lasītavu gadsimta sākuma atvēra pie Ludzas sabiedriskās valdes, taču tai lielas nozīmes nebija, jo tā kalpoja tikai valdes locekļu vajadzībām un tajā galvenokārt bija periodiskie izdevumi – žurnāli un avīzes.

Šajos gados Ludza vēl pastāvēja Tautas atturības biedrības bezmaksas bibliotēka. Šīs bibliotēkas fondos bija populāri izdevumi, un tāpēc vietējie iedzīvotāji to labprāt izmantoja. Bibliotēka atradās Marcinkeviča mājā tagadējā Tālavijas ielā. Bibliotēkas zālē uzstādīja no St. Pēterburgas atvesto mūzikas skapi, tā dodot iespēju apmeklētājiem noklausīties ari mūziku.

Visas bibliotēkas grāmatas bija izvietotas divos skapjos un tās izsniedza divas darbinieces.

1918.gadā šinī mājā vācu okupanti iekārtoja kara hospitāli.

1919.gadā Ludzā izveidoja padomju bibliotēku “Komunists”, kuras grāmatas bija sakārtotas Četros plauktos.

Latvijas Republikas laika 20.-30.gados Ludzas apriņķī kultūrās darbinieku nebija daudz. Bibliotēkas, korus, sporta pulciņus, un dažādus citus pašdarbības pasākumus galvenokārt veidoja un vadīja skolotāji un. aizsargu organizācijas darbinieki.

Statistikas dati apliecina, ka Latgales bibliotēkās 20.-30.ģados vērojama īpatnēja parādība – bibliotēku un grāmatu skaita samazināšanas. Ziņas par Ludzas apriņķa bibliotēkām ir šādas:

Latgales bibliotēku fondi samazinājās, neraugoties uz to, ka šajā laikā tās iepirka 2893 grāmatas un turklāt ieguva 3741 grāmatu kā dāvinājumu.

1920.gada maijā Ludzas, pilsētas valde pieņēma lēmumu dibināt pilsētas bibliotēku. Par bibliotēkas, vadītāju bija nozīmēts I.Slāvinskis enerģisks, erudīts cilvēks, kas labi pārzināja bibliotēku darbu. Viņš savāca daudz grāmatu no pilsētas iedzīvotājiem, rūpīgi tās iesēja un glabāja. Katru gadu grāmatu iepirkšanai pilsētas valde piešķīra 1200 latu. Bibliotēkas vadītāja alga bija 85, bet pēc 1937 .gada -95 lati.

Bibliotēkas grāmatas bija dažādās valodās – latviešu, krievu, vācu, franču, angļu, ebreju, polu. I.Slavinskis bibliotēkas vajadzībām iegādājās galvenokārt klasisko literatūru, literāros žurnālus. Sākuma šī bibliotēka bija izvietota vienā, vēlāk divas istabās, tai bija 140 pastāvīgu lasītāju, Pakāpeniski tā izveidojās par nozīmīgu pilsētas kultūras centru,

1935.gadā Ludzā bija pilsētas bibliotēka, Latgales kultūras veicināšanas biedrības bibliotēka un Valsts ģimnāzijas bibliotēka. Pilsētas bibliotēkas fondos laja gada bija 1600 grāmatu latviešu valodā, 2500 – krievu, 800 – citās valodas un 1000 dažādu žurnālu. Kopumā fonda bija 5900 grāmatu. 1940.gada bibliotēkas fondos iekļāva vairāk nekā 2000 padomju izdevumu,

1941.gadā vācu okupācijas laikā pilsētas bibliotēku pārvietoja uz citām, daudz sliktākām telpām. Sākās tās panīkums. 1942.gadā par bibliotēkai vadītāju kļuva M.Pugovics.

Pēckara gados bibliotēkā mainījās trīs vadītāji, kas bibliotēkas darbā diemžēl bija gadījuma cilvēki. Tāpēc var teikt, ka 40.-50.gados bibliotēka būtībā tika izpostīta. Pēc tas atjaunošanas 1951.gadā par bibliotēkas vadītāju kļuva M.Knauere, Rīgas Kultūras darbinieku tehnikuma absolvente. Bibliotēkā strādāja 5 darbinieki, kuri veica lielu darbu katalogu organizācijā. 1958.-1989.gados par bibliotēkas vadītāju strādāja L.Kornele, Maskavas bibliotēkas institūta absolvente.

Kopš 1989.gada par bibliotēkas vadītāju strādā Inta Kušnere.

Bērnu apkalpošanas nodaļa:

1947.gadā Ludzas apriņķa bibliotēkā tika izveidota bērnu nodaļa.

1949. gadā 1.jūlijā tika izveidota Ludzas pilsētas bērnu bibliotēka. Tā atradās K.Marksa ielā 5 (tagad dzīvojamā māja). Tās pirmā vadītāja bija Tiatko Jevģēnija.

Pirmie dati par bibliotēkas krājumu ir saglabājušies tikai uz 1951.gadu, kad par bibliotēkas vadītāju strādāja Valentīna Paņkova-Pavlovska.Tajā laikā bija 6698 grāmatas un 980 lasītāju.

Savā pastāvēšanas laikā bibliotēka sešreiz ir mainījusi savu atrašanos vietu. Šodien tā kopš 1993.gada atrodas Stacijas ielā 41. Šo māju draudzīgi dala bērnu bibliotēka, galvenā bibliotēka un Tautas nams.

1971.gadā bibliotēka kļuva par rajona bērnu bibliotēku.

1974.gadā, kad tika centralizēta bibliotēku sistēma, tā kļuva par rajona centrālo bērnu bibliotēku.

No 1993.gada 1.maija tā atkal tika pārdēvēta par Ludzas rajona bērnu bibliotēku, bet kopš 1997.gada tā ir Ludzas pilsētas bērnu bibliotēka.

Ar 2009.gada 16.aprīļa Ludzas pilsētas domes lēmumu (Sēdes protokols Nr 6, 18.§) tika reorganizēta Ludzas pilsētas bērnu bibliotēka. Tā ir kļuvusi par Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļu.

Bērnu bibliotēkas vadītājas:

1949. – 1950.gads – Jevgēņija Tiatko

1951. – 1957. gads – Valentīna Paņkova-Pavlovska

1957. – 1958. gads – O.Svetlova

1959. – 1966. gads – Vera Petuško

1967. – 1970. gads – Ļubova Baranova

1971.- 1973. gads – Regīna Kurtiša

1974. – 1985. gads – Ksenija Pozņaka

1985. – 1995. gads – Janīna Metlāne (Kornele)

1995. – 2009. gads – Erika Bricika  

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs