Muižas apbūve veidojusies 18. gs., tad arī celta kungu māja. 1784. gadā atzīmēts, ka tā, atšķirībā no citu apkārtnes muižu koka ēkām, celta no mūra. Lielāka pār­būve notikusi 19. gs. pirmajā pusē, kad uzceltas saimniecības ēkas, pie kungu mājas dārznieka namiņš, iebraucamie vārti ar vārtu namiņiem. Pārbūvēta arī pati kungu māja. 1862. gadā tā saukta par divstāvu mūra pili.

Pirmās ziņas par muižas izveidi šajā vietā atrodamas 1599. g. dokumentos. Eversmuižas nosaukums minēts 1733. gada dokumentā, kas apstiprina Karņicku dzimtas tiesības. Viņi saimniekoja muižā līdz 1828. gadam, kad to pārdeva Paulinam-Rozenšildam. Līdz Pirmajam pasaules karam Eversmuiža nomainīja vairākus īpašniekus, pēdējie bijuši fon Meversi.

18.gs. ap muižu bijis izveidots augļu dārzs. 19.gs. beigās pie muižas saimniecības ēkām pieskaitītas ūdens dzirnavas pie Ludzas upes, krogs, vīna darītava.

1921. gadā Eversmuižā iekārtoja pamatskolu

 

 

 

 

 

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzē

Zarāns Alberts  Neesam šķirami no savas zemes. – Rīga: Zelta grauds, 2003.- 260.-261.lpp.