1784. gadā Istalsnas muižai piederēja 21 sādža ar 64 saimniekiem, ar nedaudz vairāk kā 600 iedzīvotājiem – 330 vīriešiem un 289 sievietēm. 1784. gadā Istalsnas muižas īpašnieks ir polis Ignatijs Sokolovskis Ivana (Jana) dēls, kuram pieder arī Kurjanovas muiža. 1858. gada „dvēseļu” revīzijas sarakstos Istalsnas muižā minētas 13 sādžas. 1862. gada Istalsnas muižas statūtos reģistrētas 13 sādžas ar 203 zemniekiem, 20 kalpiem un 12 muižas kalpotājiem. Muižas zemes platība bijusi 2355 desetīnas jeb 2573 hektāri. Vēlāk Istalsnas muižu mantojis dēls Osips. 1862. gada muižas statūtos minēts Istalsnas muižas īpašnieks Alberts Sokolovskis. Istalsnas muiža tiek sadalīta un 1891. gadā noslēgts dalīšanas līgums starp trim O. Sokolovska meitām: Helēnu, Jadvigu un Alinu.
1918. gadā (vācu okupācijas laikā) Helēna Dinovska (dzimusi Sokolovska) pārdeva savas muižas daļu ar 416 desetīnām (454 ha) Albertam Ļiņavskim, kurš samaksāja 40 000 rubļu. Istalsnas muižas pārpalikums, ar vārdu „Istalsnas ferma” ar 693 desetīnām (757 ha) zemes no īpašnieces Helēnas Dinovskas atsavināts agrārās reformas laikā. 1920. gada septembrī Satversmes sapulce pieņēma agrāro likumu, kas likvidēja muižu īpašumus. Turpmāk tie veidoja Valsts zemes fondu. Muižas dzīvojamā ēka bija atsavināta skolas vajadzībām, pārējās 12 ēkas bija koka un vecas, t. sk. 4 dzīvojamās mājas. Zemes īpašnieces Pirmā Pasaules kara laikā ir izbraukušas uz Poliju.
