Muižas kungu nams celts 19.gs. Ēkai veidotas klasicis­ma stilam raksturīgas būvformas. Celtnei centrālais un divi sānu korpusi. Fasādes izveidē izmantotas kolonnas, dzegas, ailes. Saglabājušās muižas interjera detaļas -podiņu krāsnis, kuras rotātas ar ornamentālām dzegām. Netālu no muižas kungu nama atrodas dižakmens.

 

Par muižas apkārtni stāstītas daudzas teikas.

Tajos laikos, kad visi Korecku ciema iedzīvotāji apme­tušies uz dzīvi netālu no Pleskavas – Rīgas ceļa, tika dzirdēti briesmu stāsti par Korecku purva nelielo pau-guriņu, kur uz ciņiem, sānus spīguļodamas, augušas lielas dzērvenes. Neviens šīm dzērvenēm nevarējis piekļūt, jo katru gribētāju nokļūt uz pauguriņa purvs esot ierāvis sevī un pazudinājis.

Reiz kāda drosmīga ciema sieva nenoticējusi stāstiem par purva noslēpumiem, paņēmusi lielu grozu, un drošā solī devusies turp ogot. Skaudības pārņemtas, drosminiecei sekojušas vēl trīs sievas, jo vai tad ļaus visas ogas salasīt viņai vienai!

Tuvojoties purvam, sievas izdzirdušas tā kā šņākoņu, tā kā klusinātus smieklus, brīžiem vaidus… Sievas pārņēmušas bailes, taču viņas nolēmušas neatkāpties, lai vēlāk neviens nevarētu viņām pārmest mazdūšību. Viens solis… otrs… trešais… Pēkšņi parādījies balts miglas mākonis, pāri pur­vam pārlaidies melns krauklis, koki sākuši locīties vējā. Kas īsti purvā noticis, nezina neviens, bet drosminiece kopš tās dienas vairs nav redzēta.

Pārējās trīs sievas no nāves izglābušās, stīviem locekļiem atgriezušās ciemā. Vairākas dienas viņas esot palikušas bez valodas.

 

 

 

 

 

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs

Zarāns Alberts  Neesam šķirami no savas zemes. – Rīga: Zelta grauds, 2003

http://www.vietas.lv/index.php?p=2&id=9739