Meļņiku pilskalns atrodas Ludzas novada Istras pagastā.

Istras upes kreisajā krastā pie tās iztekas no Dziļezera paceļas 167,5m augstais Meļņiku pilskalns. Nosaukumu šī tagad meža noaugusi vieta visdrīzāk būs ieguvusi no blakusesošās sādžas upes pretējā krastā, kur kādreiz dzīvojuši ūdensdzirnavu strādnieki.

Pilskalns ir zemes cilnis nelīdzenā apkārtnē, 25m augsts grantskalns. Tā ziemeļdaļa ir platāka un augstāka, dienvidos tas saraucas šaurā pāržmaugā, kas pārrakta ar trijiem ierakumiem. Ar tiem norobežotais kalna gals ir liels un augsts. Tam gar rietumsāniem, kas lēzenāki par citiem, iet ierakums un uzbedums. Pārējie sāni palikuši neizveidoti un neizlīdzināti. Tas ir pajauns pilskalns, kas varbūt radies no karalaiku paslēptuves. Mītņu kārta ir 25cm bieza. Rakumos nekas nav atrasts. Kalns ir apaudzis ar mežu un labi uzglabājies.

Kādā uzbeduma vietā esot eja uz pagrabu, no kura pa apakšzemi uz Dziļo ezeru stiepjoties ķēde. Tās galā esot piesieta muca ar zelta naudu. Reiz divi zemnieki izbraukuši ezerā zvejot. Viens ar airi uzķēris ķēdi, kuras galā vajadzējis būt mucai ar naudu. Iesācis ķēdi vilkt laivā. Tā palikusi no šī metāla gabala smaga. Airētājs iesaucies: ”Velns, kam te tik smags!”. Tikko viņš šos vārdus bija izrunājis, ķēde pašļukusi un grimusi atpakaļ ūdenī. Laiva apgāzusies uz sāniem, un abi zvejnieki tikko neiekrituši ezerā. 

Meļņiku pilskalns iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

 

 

Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.- Ludza: Ludzas rajona padome, 2004.- 138.-139.lpp.