Skripščinas senkapi atrodas Zilupes novada Pasienes pagastā Zilupes upes labajā krastā priežu silā ap 400m uz dienvidiem, dienvidrietumos no Skripčinas sādžas kapsētas. Pati sādža ir ļaužu atstāta. Skripčinas senkapi ir viens no vistālāk uz austrumiem izvirzītajiem Latvijas arheoloģijas pieminekļiem. Senkapi sastāv 10 dažāda veida uzkalniņiem, kas izvietoti abpus mūsdienās vairs nelietotam meža celiņam no Skripčinas uz Pakruļiem. Puse uzkalniņu plānā ir apaļi un to caurmērs 5 -11metri. Pārējie pieci kapu uzkalniņi ir iegareni (6X7, 9X10m) vai gari (12X4m, 45X7, 22X7m). Visu uzkalniņu augstums 0,5 – 1.6m.

Skripčinas uzkalniņu kapulaukā vērojamas iezīmes, kādas piemīt lielai daļai Austrumlatgales uzkalniņu kapulauku. Garie uzkalniņi, kas pēc sava raksturīgā veida devuši nosaukumu veselai kultūrai, plaši izplatīti teritorijās uz austrumiem no Latvijas. Garo uzkalniņu izplatības rajonos līdzās garajiem uzkalniņiem sastopami arī apaļie uzkalniņi.

Skripčinas senkapos arheoloģiskie pētījumi izdarīti 1925. gadā F. Baloža vadībā. Tika izpētīts viens uzkalniņš un noskaidrots, ka to veido dzeltena smilts. Tā pamatā atsedza ap 30cm biezu ogļainas un pelnainas smilts kārtu, kurā atklātas sadedzināta mirušā paliekas. Pēc uzkalniņa izbūves savdabībām un apbedījuma veida tas datēts ar I g.t. otro pusi.        

Skripčinas senkapi iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

 

 

Lauku Dzīve.- 1989.-Nr.3