Ludzas Novadpeetnieciibas muzejs 13287 2

Ludzas Novadpētniecības muzeja aizsākumi meklējami 1918.gada 24 aprīlī, kad Ludzas ģimnāzijas audzēkņi direktora Sergeja Saharova un vēsturnieka Ludviga Fogta vadībā devās ekskursijā uz Ludzas pilskalnu un Odukalnu. Pilskalnā audzēkņi noklausījās lekciju par Ludzas vēsturi, Odukalnā – par arheoloģiskiem izrakumiem IX-XIII gadsimta latgaļu kapulaukā, kurus 1890.-1891.gadā veica Maskavas arheologi J.Romanovs un V.Sizovs . 27.aprīlī pie kolekcionāra L.Fogta skolēni iepazīstinās ar arheoloģiskajiem eksponātiem. Radās doma izveidot muzeju.

1920.gada jūlijā skolēni L.Fogta vadībā veica arheoloģiskus izrakumus, kuru rezultātā senlietu krātuve papildinājās ar citiem vērtīgiem materiāliem.

Otru vēsturiskā inventāra glabātavu izveidoja Ludzas apriņķa priekšnieka Jezupa Soikana 1920.gada 5.augustā dibinātās Latgaliešu kultūras veicināšanas biedrības namā.

Etnogrāfijas un vēstures muzejs Ludzā pastāvēja līdz Otrajam pasaules karam. Kara laikā muzeja telpa tika izdemolēta un priekšmeti iznicināti.

Tūlīt pēc kara Ludzā sākās aktīva muzeja atjaunošana. Muzeja vadītāja amatu ieņēma mākslinieks Vitālijs Kalvāns.

1947.gada 1.aprīlī Ludzas rajona Darba ļaužu deputātu padome nolēma nodot muzeja vajadzībām Ludzas luterāņu baznīcu.

Ludzas Novadpeetnieciibas muzejs 13287 1Kopš 1956.gada muzejs atrodas 1812.gada Tēvijas kara ģenerālmajora Jakova Kuļņeva vecāku mājā. 1957.gadā muzeja teritorijā tika likti pamati Brīvdabas un etnogrāfijas nodaļai ar lauku celtniecības objektiem: dūmistabu (celta 19.gs.1.ceturksnī, pārvesta no Ludzas rajona Bobīšu sādžas), zemnieku dzīvojamo māju (celta 19.gs. 2.ceturksnī, 1957.gadā pārvesta no Ludzas rajona Ciblas pagasta Voloju ciema), vējdzirnavām (būvētas 1891.gadā, pārvestas no Ludzas rajona Barisu sādžas 1959.gadā), riju (celta 1927.gadā, pārvesta no Ludzas rajona Šmatu sādžas) un P.Vilcāna keramikas darbnīcu (pārvesta no Preiļu rajona Gailišu ciema Dūbēm 1977.gadā). Muzejā skatāmas Vēstures, Etnogrāfijas un Dabas ekspozīcijas.

Ilgu laiku – no 1947.gada 2.decembra līdz 1976.gada 1.martam par šīs nozīmīgās kultūras un izglītības iestādes direktoru strādāja sava dzimtā novada patriots, zinošs speciālists, mākslinieks Jezups Timoškāns.

Pēc Jezupa Timoškāna muzeja darbu vadījuši: Pāvels Naglis, Valfrīds Rancāns, Silvija Gailāne, Ivars Bārbals, Vilma Kolosova, Inga Prikule.

Kopš 2012.gada rudens direktores pienākumus sāka pildīt Milāna Bule.

 

No grāmatām: Trojanovskis, Viktors. Ludza laiku lokos : ieskats kultūrvēsturē / Viktors Trojanovskis ; datorsalicēja S.Kovaļenko. – Ludza : Ludzas pilsētas dome, 2002. – 235 lpp.+ : 12 lpp. foto.

Ludzas Novadpētniecības muzejam- 90 : izdevums veltīts Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 90. gadadienai un Ludzas Novadpētniecības muzeja 90. gadu jubilejai / Inga Prikule, Milāna Šutova, Iveta Arbeitere, Valērijs Dzevaltovskis, Andris Misāns, Aina Loseviča, Zenta Gavriļčenko, Rita Kušāne ; Ludzas Novadpētniecības muzejs. – Ludza : Ludzas Novadpētniecības muzejs, 2008 (Madonas poligrāfists). – 55 lpp. : il.

 

http://www.ludzasmuzejs.lv/ 

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāžēs      

Foto no SIA “Ludzas tūrisma aģentūra”arhīviem