(1805. – 1872.15.I)

Garīdznieks, publicists, latgaliešu laicīgās rakstniecības aizsācējs.

Beidzis Izvaltas jezuītu kolēģiju, apceļojis Poliju, mācījies Krāslavas katoļu garīgajā seminārā, bijis priesteris Asūnē, Landskoronā (Šķaunē), Freimaņos, Dricānos, Dukstgalā, Rēzeknē, Pildā. 1871. g. apmeties Ludzā.

Sastādījis tautā iecienītu grāmatu – “Pawujciejszona un wyssajdi sposobi diel
ziemniku latwiszu.” (Viļņā 1850) – pirmo laicīga satura grāmatu latgaliski. Te sniegtas praktiskas pamācības lauksaimniecībā un mājturībā, uzsvērta izglītības nepieciešamība. Līdzīga satura raksti ievietoti arī G. Manteifeļa “Infļantu zemes laika gromotā. “Miris Ludzā, turpat arī apbedīts.

1999. g. 1. septembrī, Zinību dienā Ludzas baznīcas kalnā par godu 150-gadei pirmās latgaļu laicīgās grāmatas iznākšanai tika atklāta piemiņas zīme. Idejas autors Antons Kūkojs, N. Isakoviča koka darbi un J. Steimakova akmens apstrāde.

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs