Dzimis Ludzā, kur viņa vecāki jau 1765. gadā bija Ludzas pilsoņi. Pirmo izglītību viņš ieguvis vietējā draudzes skolā. Tālāk mācījās un beidza pirmo Latvijas augstskolu – Krāslavas Garīgo semināru.

Pēc Krāslavas Garīgā semināra beigšanas A. Latkovskis tika norīkots darbā dzimtā novada draudzēs. Antons Latkovskis no 1810. līdz 1823. gadam bija Ludzas dekāns. Tas bija liels gods: lai tajā laikā ieņemtu Ludzas dekāna vie­tu, vajadzēja nolikt eksāmenus pie īpašas bīskapa komisijas.

Čaklākie sabiedriskā darba gadi viņam pagāja Ludzā. Ieradies savā dzimtajā pilsētā, viņš visus spēkus ziedoja tautas audzināšanai, drukātā vārda izplatīšanai un jaunu draudžu organizēšanai, kā arī baznīcu celšanas darbam Ludzas dekanātā.

Jau 1813. gadā viņš iesvētīja jaunuzcelto Brodaižu baznīcu, ku­ras būvei līdzekļus devuši vietējie muižnieki Kiborti. Brodaižu draudzes robežās celta arī Rogaišu (Rogaižu) kapela. Rundēnu misijas punktā Ludzas dekāns A. Latkovskis 1820. gadā iesvētīja jaunuzcelto Rundēnu mūra baznīcu, ko ar saviem lī­dzekļiem cēlis vietējais muižnieks Andrievs Šahno.

Antona Latkovska darbības laikā Ludza bija pazīstams latviešu kultūras un sabiedriskais centrs. Te pulcējās daudzi novada pir­mo latviešu grāmatu izdevēji, un dekāns tos labprāt atbalstīja. Pie dekāna parasti uzturējās Jāzeps Maculevičs, kas saraksta vērtīgu darbu par Latgali un iespiež to 1850. gadā („Pawujcieszona”). Ta­jā aprakstīti vērojumi Asūnes, Kaunatas, Ludzas, Rēzeknes, Feimaņu, Dagdas, Krāslavas un Daugavpils draudzē.

Mūža nogalē A. Latkovskis tika pārcelts uz klusāku darba vie­tu – Sarkaņos. Jau 1830. gadā viņš sāka rūpēties par jauna drau­dzes dievnama būvi. No Ludzas viņam vajadzēja pārcelties uz mazāk svarīgu centru arī 1830. gada notikumu dēļ, jo tika uzska­tīts par latviešu-lietuviešu kustības atbalstītāju. Visa pamatā bija 1830. gada poļu dumpis pret pastāvošo krievu varu, kas zināmu atbalsi bija radis arī atsevišķu lietuviešu un latviešu nacionālistu aprindās Lietuvā un Latvijā.

Sarkaņos jauncelto mūra baznīcu iesvētīja 1860. gadā. Līdzek­ļus dievnama būvei deva arī paši draudzes locekļi. Priesteris Antons Latkovskis nepiedzīvoja Sarkaņu baznīcas iesvēti, jo no­mira. Pirms nāves bija stingri piesacījis radiniekiem uzbūvēt Sar­kaņu baznīcu un tam mērķim atstāja mantojumā līdzekļus.

//Svilāns J., Budže A. Latvijas Romas katoļu priesteri. – Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2008

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs