Bez nosaukuma111

(1926.17.I – 2013. 3.III)

Kinodokumentālists, kinoscenārists, kinorežisors.

Dzimis  Ludzā profesionāla fotogrāfa ģimenē. 1947. gadā absolvējis Aizbaikāla karaskolu, vēlāk strādājis par reportieri Vladimirā, pabeidzis Vissavienības juridisko neklātienes augstskolu. Bijis avīzes „Rīgas balss” un „Padomju Jaunatne” fotokorespondents, fotogrāfs Rīgas kinostudijā.

Kopš 1961. gada sarakstījis scenārijus vairāk nekā desmit dokumentālām lentēm. No 1965.gada ir Rīgas kinostudijas dokumentālo filmu režisors. Piedalījies filmu „Svešā sāpe”, „Sirmā gvarde”, „Esības prieks”, „Mūžs”, „Sirds pēdas”, „Laimes pakavs”, „Sāļā maize”, „Apcirkņi”, „Augstā dziesma” tapšanā.

1975. gadā Frankam piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda titulu. 1975.gadā Maskavā laidis klajā krievu valodā grāmatu „Ptolemeja karte”. Saņēmis vairākas balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā – Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps (2001), festivālos Telavivā (2003), Taivānā (2004), Krievijas festivālos „Rossija” Jekaterinburgā (2006) un „Flahertiana” Permā (2006).

Bez nosaukumaNo 1993. gada dzīvojis Izraēlā un Latvijā. 2003.gadā dibināja personīgu kinokompāniju Studio EFEF. Uzņēmis vairāk kā 30 dokumentālās filmas. Pēdējā filma, kas tika uzņemta pirms Herca Franka nāves „Mūžīgais mēģinājums”, kurā tika izklāstīta izraēliešu teātra „Gešer” ikdiena  (dokumentālo filmu balva Florencē, 2008). Pasniedza kinoskolās Krievijā, Vācijā un Izraēlā.

2006. gadā tika ievēlēts par žūrijas priekšsēdētāju XVI MKF starptautiskajā kinofestivālā „Sūtījums Cilvēcei” (Послание к Человеку) un 2010. gadā priekšsēdētājs kinofestivālā VII MKF „Saratovas ciešanas” (Саратовские страдания).

2012.gadā saņēma Ludzas goda pilsoņa titulu.

H. Franks miris Izraēlā.

 

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs