(1902.20.XI – 1969.04.XI)

Dziedonis, pedagogs.

Dzimis Ruskulovas muižā, mācījies vietējā pamatskolā, Rēzeknes komercskolā un Valsts vidusskolā, LU Teoloģijas fakultātē pie itāļu dziedāšanas profesora Zanetti, Latvijas konservatorijā, papildinājies pie profesora Manuči Milānā.

Kā Nacionālās operas solists izpildījis vairākas galvenās partijas. Strādāja par vokālo pedagogu. Iegūtās zināšanas mākslinieks atdod Latvijas opermūzikai. 1961. gadā slimība liek aiziet no skatuves. Mākslinieka pūrā ir titullomas no pazīstamām operām – Radameds Dž. Verdi operā “Aīda”, Rodrigo Dž. Verdi operā “Otello”, vecais Fausts S. Guno “Faustā”, ķesteris M. Zariņa “Uz jauno krastu”. Savā radošajā mūžā solistam nākas iejusties vairāk kā trijos desmitos lomu.

Par augstu profesionālo meistarību Arnolds Jēkabsons 1956.gadā apbalvots ar ordeni “Goda zīme’, bet 1959.gadā viņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums.

Guldīts Rīgas Meža kapos.

 

//Viktors Trojanovskis. Ludzas zeme: rajona daba, vēsture, šodiena.- Ludza: Ludzas rajona padome, 2004.- 272.lpp.

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs