Adamāns Aleksandrs
(1908.24.VIII – 1936.12.IX)
Dzejnieks.
Dzimis Mērdzenes (tagad Blontu) pagasta Blontos zemnieku ģimenē. Mācījies Pildas pamatskolā, pabeidzis Ludzas vidusskolu, studējis tautsaimniecību Latvijas Universitātē, strādājis dzelzceļa virsvaldē Rīgā.
Viņa pirmā publikācija – dzejolis „Prīka zīdi” žurnālā „Jaunais Cīrulītis” 1926. gada 7. numurā. Turpmāk A.Adamāns ar pseidonīmiem Rušōns, Ūdris regulāri publicējies „Zīdūnī”, „Zemnīka Zoņōs, „Jaunajā Vōrdā”, „Jaunajā Straumē” un citos izdevumos. Rakstījis arī īsus stāstus un tēlojumus.
„Zīdūņa” rikotajā latgaliešu literāro darbu pirmajā sacensībā 1928. gadā par dzejoļu ciklu „Pavasara vēji” ieguva 2. godalgu, bet tā paša populārākā jaunatnes žurnāla organizētajā 2. konkursā 1931. gadā – 2. godalgu par dzejoļu ciklu „Sapņu dōrzā”. Tā tika pienācīgi novērtēts A.Adamāna spilgtais liriķa talants. Viņa stils ir gleznains, valoda brīva un plūstoša. To apliecina arī A.Adamāna dzejoļu un tēlojumu izlase „Sapņi un zemes balss”, kas izdota 1988. g. Rīgā un ko sakārtojis Augusts Eglājs, bet priekšvārdu uzrakstījis Vitolds Valeinis.
Dzejnieks apglabāts Pušmucovas kapos. Pieminekli viņam veidojis tēlnieks Bērtulis Buļs.
//Viktors Trojanovskis. Ludzānieši.- Ludza: Ludzas rajona padome, 1998.- 7.lpp.
Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs