jurdzs

(1840.12.XII – 1925.22.IV)

Dzimis Ludzas apriņķa Nautrēnu (tagad Miglinieku) pagasta Kārklinieku sādžā dzimtcilvēku ģimenē. Lasīt zēnu iemācīja māte pēc dziesmu grāmatas, rakstu prasmi apguva patstāvīgi. Mācēja runāt arī krieviski, poliski, lietuviski, pārvaldīja pat latīņu valodu.

A. Jurdžs bijis ļoti sabiedrisks cilvēks, zinājis daudz dziesmu, labi dziedājis un spēlējis kokli, saietos ar savām runām izglītojis apkaimes ļaudis. Bija savācis tiem laikiem diezgan plašu bibliotēku: daudz reliģiskās literatūras, kalendārus, beletristikas, palaikam darbojās arī kā grāmatu izplatītājs un tirgotājs.

A. Jurdžs no grāmatām, pārnovadu  latviešu avīzēm un žurnāliem uz atsevišķām lapām pārrakstīja, daļu iepriekš iztulkojis, visu, kas viņam šķitis vērtīgāks. Šādā veidā radās dažādas atziņas par dzīves norisēm. No šādām lapām izgatavojis biezas grāmatas, iesējis tās un izplatījis par maksu vai tāpat dāvinājis tautai pa visu plašo Latgali. Visi šie rokraksti ir ļoti vērtīgi tā laika tautas psiholoģijas, uzskatu, dzīvesveida, gara dzīves atspoguļotāji. Reizē tas ir arī Latgales latviešu literatūras pirmsākums. A. Jurdža paveiktā nozīmi vairo tas, ka viņš darbojies drukas aizlieguma laikā, kad Latgales novadā nedrīkstēja iespiest grāmatas ar latīņu burtiem. Kā pretstats tam daudzās vietās Latgalē radās rokrakstu grāmatniecība. Diemžēl liela daļa A. Jurdža bibliotēkas un rokrakstu, kas tika nodoti Latgales Centrālajam muzejam Rēzeknē, gāja bojā ugunsnelaimē 1925.gadā. kad sadega 15 sējumu. No pāri palikušā mantojuma liela daļa patlaban glabājas Valsts bibliotēkas reto grāmatu un rokrakstu nodaļā.

A. Jurdžs ir atstājis daudz oriģināldarbu, krievu un poļu autoru tekstu pārfrazējumu. A. Jurdžs sacerēja arī humoristiskus stāstiņus, rakstīja sīkprozu – aforismus, sakāmvārdus, parunas, kurās pauda sabiedriskas, humānas ētikas atziņas, audzinot cilvēkos labākās jūtas. Dzejoļus un rakstus A. Jurdžs publicēja „Katoļu māju kalendārā”, kalendārā „Daugava”, pirmajā latviešu dzejas antoloģijā „Kūkle”(1914), bija pirmo latgaliešu laikrakstu „Gaisma” un „Druva” korespondents. Tāds ir bijis mūsu novadnieks – neatlaidīgs un izturīgs, pieticīgs un vienkāršs cilvēks, kurš visu savu ilgo mūžu centies izglītot Latgales zemnieku, nest saviem līdzcilvēkiem gara gaismu.

Miris  Korklinīkos. Atdusas Desetnieku kapsētā.

//Trojanovskis Viktors. Ludzānieši : ieskicējumi par novadnieku veikumu literatūrā, publicistikā, mākslā, zinātnē / Viktors Trojanovskis. – Ludza : Ludzas rajona padome, 1998. – 114 lpp. : il.

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs