(1900.12.XI – 1978.7.XI)

Literāts, pedagogs.

Dzimis Isnaudas (bij. Pildas) pagasta Špeneros.

Dzimis zemnieku ģimenē, beidzis Ludzas pamatskolu, sācis mācīties Ludzas ģimnāzijā, taču 1919.g. iesaukts Sarkanajā armijā. 1921.g. atgriezies Latvijā, strādājis par skolotāju Ciblas pagasta Eversmuižas pamatskolā, apmeklējis skolotāju kursus, 1926.g. nokārtojis ģimnāzijas beigšanas eksāmenus. 1928.g. noorganizējis Ciblas pagasta Bārtuļu pamatskolu, 1930.g. pārcēlies uz Rēzekni, kur strādājis Rēzeknes skolotāju institūta paraugskolā, no 1936. gada – tās pārzinis. No 1944. gada bijis Sarkaņu septiņgadīgās skolas direktors.

Rakstījis dzejoļus, stāstus, apceres par pedagoģijas un sabiedriskiem jautājumiem, publicējis tos latgaliešu periodiskajos izdevumos. Lugas: “Jaunī spāki” (1932), “Nabadzeiba” (“Zīdūnis”, 1934, 9/10). K. Kravaļa lugas daudzkārt izrādītas dažādos sarīkojumos. To tematikas loks ir Latgales lauku ļaužu sadzīve; galvenās idejas: cīņa pret tumsonību, dzeršanu, izglītības popularizēšana, tautas labklājības līmeņa celšana.

Jaunībā intensīvi nodevās literārajai jaunradei, sacerot lugas, stāstus, dzejoļus, rakstīja recenzijas, apcerējumus par pedagoģijas un sabiedriskiem vaicājumiem, aktīvi līdzdarbojās latgaliešu preses izdevumos. Visai populāras bijušas viņa 1932. gadā iespiestās lugas “Jauni spāki” izrādes dažādās Latgales vietās.

 

//Viktors Trojanovskis. Ludzas zeme: rajona daba, vēsture, šodiena.- Ludza: Ludzas rajona padome, 2004.- 128.lpp.

Plašāk Ludzas pilsētas bibliotēkas datu bāzēs