Latkovskis Leonards
(1905.14.IX – 1991.30.VI)
Etnogrāfs, folklorists, valodnieks, rakstnieks.
Dzimis Varakļānu pagasta Bokānu ciemā. Mācījies Varakļānu pagasta skolā, pēc tam ģimnāzijā. Vēlāk Latvijas Universitātē filoloģijas un filozofijas fakultātē, kur apguvis vienlaicīgi Klasisko filoloģiju Baltu filoloģijas un Vēstures nodaļā. 1935 gadā beidzis Universitāti ar klasiskās filoloģijas maģistra grādu.
Strādājis par skolotāju Pļaviņu ģimnāzijā, Aglonas ģimnāzijā, bijis krievu valodas docētājs LU.
No 1941-1944. gada – Kārsavas ģimnāzijas direktors, 1943. – nodibinātās Kārsavas Valsts komercskolas direktora vietas izpildītājs, 1943. gadā – Kārsavas pilsētas galva, 1944. gadā – Ludzas apriņķa vecākais.
1944. gadā ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Kurzemi. Tad ar kuģi uz Vāciju, Bavāriju. Noietingā nodibinājis un vadījis latviešu ģimnāziju, vēlāk izceļojis uz ASV.
Strādājis par valodu profesoru, brīvi pārvaldījis 18 valodas, uzstājies starptautiskajos zinātniskos kongresos ASV un Kanādā , amerikāņu un latviešu periodiskajos izdevumos publicējis darbus par vēstures, valodas, kultūrvēstures, latviešu un latgaliešu valodas problēmām.
Bijis trimdas laikraksta ”Latgola” un zinātnisko rakstu krājuma “Acta Latgalica” redaktors, publicējies laikrakstā ”Latgolas Vords”.
Rakstījis dzejoļus un fabulas; tulkojis, sagatavojis latīņu valodas mācību grāmatu skolām, 1954. gadā sarakstījis monogrāfiju: “Direktors Dr. A. Broks”, sagatavojis pētījumu: ”Latgaļu uzvordi, palames un dzymtas”, atmiņu grāmatu: ”Dzimtos zemes ļaudis”, ”Esejas par reliģiju, ticību un garīgajām vērtībām”
Miris ASV Luisvilā, turpat arī apbedīts.
//Latgales kultūras darbinieki. 2. sēj. – Rīga : Jumava, 2008, 103.-108.lpp.