Buļs Bērtulis
(1923.16.V – 2005.VI)
Monumentālās tēlniecības meistars.
Dzimis Mežvidu pagasta Gadžiunēs. Mācījies Ludzas ģimnāzijā.
Par piedalīšanos karā leģiona rindās sodu izcietis Karagandas lēģerī. 1956. gadā sācis apmeklēt Republikas arodbiedrību padomes kultūras nama tautas studiju.
Izstādēs Latvijā un citur piedalījies kopš 1958. gada. Strādājis par mākslinieku-noformētāju Rīgas elektromehāniskajā rūpnīcā. Skulptūrās no koka, ģipša, metāla attēlo latgaliešu zemnieka skarbo likteni, arī citu arodu ļaužu dzīvi un darbu.
Taču galvenais mākslinieka daiļradē ir bijis granīta kapa pieminekļu kalšana Latgales sabiedriskajiem, kultūras, mākslas, literatūras darbiniekiem. Daudzos kapos uzlikti monumenti A. Adamānam, V. Seilei, P. Miglinīkam, A. Jurdžam, V. Locim, M. Bukšam, brāļiem Skrindām, A. Pujātei, J. Lēlim, S. Seiļam, A. Brokam. Strādājis ar dažādiem materiāliem – akmeni, koku, metālu, ģipsi, terakotu. Pieturas pie Latvijas tradicionālās skulptūras stila, kurš balstījies uz dabas formu vērojumiem.
Pēc aiziešanas pensijā tēlniecība kļuvusi par B. Bula galveno nodarbošanos. Mākslinieka darbnīcā Pārdaugavā tapušas un tika realizētas jaunas radošā darba ieceres.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba goda zīmi.
Rīkojis daudzas personālizstādes, arī Ludzas Novadpētniecības muzejā. Rakstījis atmiņas, daļa apkopota 1999. izdotajā grāmatā “Vēstule tēvam”.
Apbedīts Rīgā.
//Trojanovskis Viktors. Ludzas zeme.- Ludza: Ludzas rajona padome, 2004.- 192.lpp.